Latvija: priesteru tikšanās Liepājā

Kārtējo Kurzemes diecēzes priesteru sanāksmi, kura notika Liepājas kūrijas telpās, ievadīja Ventspils un Ugāles katoļu draudžu pr. Marcina Virkovska garīgās pārdomas, kuras balstījās uz pāvesta Jāņa Pāvila II apustulisko pamudinājumu „Baznīca Eiropā”. Paulīniešu tēvs piedāvāja priesteriem palūkoties uz situāciju, kādā viņi paši atrodas savās draudzēs šī apustuliskā pamudinājuma gaismā. Prāvests M. Virkovskis atzīmēja, ka Jāņa Pāvila II apustuliskajā pamudinājumā ir teikts, ka Jēzus Kristus ir dzīvs Baznīcā un ir cerības avots Eiropai. Ļoti svarīgi ir ieraudzīt, ka pāvests „ieliek rokās ieroci”, ko izmantot Baznīcas un Eiropas labā, un tā kā Latvija ir Eiropas daļa, tad šie vārdi attiecas arī uz Latviju. Paulīniešu tēvs uzsvēra, ka skatoties jau konkrētāk, uz doto situāciju draudzēs, tad ir jāierauga tas, ka arī Baznīcai ir nepieciešama cerība, nepieciešams šis cerības avots, kurš ir Jēzus Kristus. Cerība ir nepieciešama gan lajiem, gan cilvēkiem, kuri atrodas draudzēs, gan pašiem priesteriem, kuri ir draudžu gani. Pēdējiem, iespējams šis cerību avots ir vajadzīgs visvairāk, jo priesteri ir īpaši aicināti nest cerību tālāk, bet lai to varētu paveikt, pašos priesteros ir jābūt šai cerībai, viņiem dzīvā veidā pašiem ir jāpazīst un jāiepazīst cerības avots – Jēzus Kristus.

Sanāksmes turpinājumā sekoja Sv. Mise, kuru svinēja Liepājas un Kurzemes bīsk. Vilhelms Lapelis kopā ar priesteriem. Uzrunājot klātesošos pirms dievkalpojuma, viņš atzīmēja, ka šīsdienas Sv. Mise tiks upurēta Liepājas Sv. Jāzepa katoļu draudzes pr. Gata Bezdelīgas nodomā, jo šajā dienā viņš svin savu dzimšanas dienu. „Cilvēka dzīvība ir vislielākā no laicīgām dāvanām, tāpēc ir ļoti labi, ka mēs par to pateicamies Dievam un vecākiem”, uzsvēra bīskaps. Homīlijā, kas balstījās uz Lūkas evaņģēliju (Lk 17, 1-6), viņš vērsa klātesošo uzmanību uz divām aktuālām lietām – ieļaunojuma un piedošanas būtību. Bīsk. Lapelis uzsvēra, ka ieļaunojums var būt dažāds. To var izraisīt gan cilvēku slikta, grēcīga rīcība, gan laba, pat ļoti cēla rīcība. Tomēr abos gadījumos ieļaunojums cilvēkam kļūst kā „klupšanas akmens”, kā tāds šķērslis, kā lamatas, kurās cilvēks „iekrīt” un apdraud savu tuvošanos uz Debesu valstību.

Visiem spēkiem jācenšas izsargāties no sliktas rīcības, kas citu dara ļaunāku, bet ja kādu ieļauno pat laba rīcība, tad tomēr, lai neatkāpjamies no labā, bet paliekam tam vienmēr uzticīgi. Arī no Jēzus Kristus ieļaunojās cilvēki, bet Viņš pat nemēģināja izdabāt viņu untumiem un savus ieskatus nemainīja. Bīskaps atzīmēja, ka Jēzus Evaņģēlijā runā arī par piedošanu. Piedošana ir vajadzīga gan tam, kurš to sagaida, gan arī tam, kas piedod. Piedodot mēs atdarinām Dievu, kas piedod, bet mums savas dzīves laikā jākļūst arvien līdzīgākiem Viņam arī piedošanas ziņā. „Patiesībā, ir jāpiedod tik reizes, cik mēs gribētu, ka mums tiktu piedots – vienmēr. Ja ilgas pēc piedošanas pamatojas patiesā vēlmē laboties, tad ir jāpiedod”, uzsvēra bīskaps.

Priesteru sanāksmes dienas otrajā pusē tika izskatīti dažādi jautājumi: 26. janvārī Kuldīgā tiks atklāta un iesvētīta Kurzemes diecēzes Svētā Pāvila rekolekciju māja dominikāņu māsu misionāru klostera pirmajā stāvā; 2. decembrī Rīgā notiks Latvijas katoļu bīskapu konferences sanāksme, kurai tiks iesniegti izskatīšanai arī Kurzemes diecēzes priesteru jautājumi; bīskaps Vilhelms Lapelis deva arī priesteriem dažādus praktiskus ieteikumus kalpošanas uzlabošanai savās draudzēs; tika pārrunāta organizatoriskā puse gaidāmajām bīskapijas priesteru rekolekcijām vasarā. Kurzemes diecēzes priesteru sanāksme noslēdzās ar kopīgām vesperēm. Nākošā priesteru sanāksme notiks Kuldīgā, 26. janvārī.

Sanita Zustere, Vatikāna Radio, Liepāja