^{Latvijai 90 gadi}

Ir pienākusi mūsu tautai nozīmīga diena, Latvijas valsts 90 gadu jubileja. Kas ir šī diena mums, mūsu valsts dibinātāju pēctečiem? Atliksim uz brīdi mūsu dzīves steigu un padomāsim, kas mums ir Latvija? Kas mūsu izpratnē ir Latvijas valsts, kādai tai jābūt? Vai šodienas Latvija ir tāda, par kādu cīnījās mūsu senči?

Šodien mums ir vajadzīgs skaidrs skatījums uz notiekošajiem procesiem, tāpēc vērodami svinību spožumu neļausim tam mūs apskurbināt. Valsts patiesā būtība nav atrodama mākslīgi veidotā valsts tēlā. Tā nav parādāma spožās svinībās. Patiesā valsts būtība ir saskatāma tās pilsoņu darba augļos, vērtību sistēmā.

Tikai pateicoties mūsu valsts dibinātāju godaprātam, gudrībai un nelokāmai ticībai savas tautas nākotnei, radās Latvijas valsts. Taču tas nebūtu iespējams, ja mūsu valsts dibinātāji nebūtu jau ilgi pirms 1918. gada izglītojušies politiskajās zinībās, ja tie nebūtu sekojuši līdzi politiskajām norisēm. Bija vajadzīgs liels gara spēks un drosme, lai tādos smagos apstākļos, okupācijas karaspēka klātbūtnē, pasludinātu Latvijas valsti.

Mums bija valsts, ar kuru varējām lepoties. Kā atgādinājums no tiem laikiem joprojām stāv stipras celtnes. Ir palicis tā laika garīgais mantojums un atmiņas, kuras joprojām uztur mūsu tautā latvisko pašapziņu un cerību. Mums ir mērķis, uz kuru tiekties – mūsu valsts. Tāda valsts, no kuras cilvēki neizbrauks labākas dzīves meklējumos. Valsts, kurā katra indivīda likumīgās tiesības tiks vērtētas daudz augstāk par mākslīgi uzpūsta valsts tēla burbuli, kur Dieva vārds vairs netiks zaimots.

Lai mēs Latviju atkal redzētu brīvu un plaukstošu, mums jākļūst garā, gudrībā un drosmē līdzīgiem tiem, kuri pasludināja un izcīnīja mūsu valsti. Attīrīsim savas dvēseles no egoisma, lepnības, patmīlības, muļķības un vienaldzības. Atteiksimies no tukšām ilūzijām un vēlmju domāšanas. Mācīsimies bez kurnēšanas redzēt lietas tādas, kādas tās ir. Pasniegsim pretī cits citam izpalīdzīgas rokas, lai kurā pasaules nostūrī mēs katrs atrastos. Apvienosim savus spēkus un domas mūsu Latvijas labā.

Mūsu valsts himna sākas ar vārdiem Dievs svētī Latviju. Dievs bija uzklausījis Baumaņu Kārļa savulaik sacerētos vārdus. Pats Dievs mūsu tautai deva iespēju dzīvot savā valstī. Tikai mūsu pašu tautā joprojām sastopamā domāšanas kūtruma un vēlmju domāšanas dēļ šis valstiskums 1940. gadā tika pazaudēts.

Katru reizi dziedot savas valsts himnu, mēs lūdzam no Dieva svētību savai zemei. Taču, lai mūsu zemē ienāktu šī svētība, mums jāļauj tai ienākt savās dvēselēs. Lūgšanai ir jābūt dzīvai, tai jābūt mūsu sirdīs, domās, darbos. Tāpēc mūsu ziņā ir tas, vai mēs savā zemē patiesi piedzīvosim šo svētību.

Dievs svētī Latviju!

Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio, Rīga