"Kunga Eņģelis" - solidaritāte ar ebreju tautu, karš Kongo DR, cīņa pret nabadzību
un badu pasaulē
Tiekoties ar svētceļniekiem un Romas iedzīvotājiem, Benedikts XVI atgādināja, ka pirms
70 gadiem norisinājās tā dēvētas Kristāla nakts notikumi. 1938. gada 9. novembra naktī
nacisti visā valstī uzbruka ebrejiem, izdemolējot vai nodedzinot veikalus, birojus,
dzīvokļus un sinagogas, un nogalinot vismaz 91 ebreju. Ar Kristāla nakts notikumiem
sākās sistemātiskas un brutālas ebreju vajāšanas, kas noveda līdz Shoah. Holokausta
laikā kopumā gāja bojā aptuveni seši miljoni Eiropas ebreju.
«Līdz pat šim
brīdim izjūtu dziļas sāpes par tā laika traģiskajiem notikumiem – teica pāvests. –
Šo notikumu atcere ir aicinājums pasaulei visos līmeņos vērsties pret jebkādām antisemītisma
un diskriminācijas formām». Benedikts XVI norādīja uz nepieciešamību izglītot jauno
paaudzi un mācīt tai savstarpējas cieņas nozīmi. Pāvests aicināja ticīgos lūgties
par tā laika upuriem un kopā ar viņu apliecināt solidaritāti ebreju tautai.
Apcerē
pirms lūgšanas «Kunga Eņģelis» Benedikts XVI apliecināja savu garīgo tuvumu un solidaritāti
Kongo Demonkrātiskās Republikas iedzīvotājiem, kuri cieš pilsoņu karu. Pāvests runāja
par konflikta traģiskajām sekām. Mājas ir atstājuši vairāk nekā pusotra miljona iedzīvotāju.
Viņš mudināja visus labas gribas cilvēkus aktīvi iesaistīties palīdzības sniegšanā
un miera veicināšanā šajā Āfrikas zemē. Atgādināja, ka svētdien apritēja 90 gadi kopš
Pirmā pasaules kara beigām.
Svētais tēvs runāja par Pateicības dienu, kas Itālijā
tiek atzīmēta novembra otrajā svētdienā. Šogad tās temats ir: «Es biju izsalcis, un
jūs devāt man ēst». Pāvests norādīja uz nabadzības un bada problēmu pasaulē, kas saistīta
ar dažu lauksaimniecības produktu straujo cenu kāpumu. Aicināja pateikties Dievam
par šī gada ražu.
Apsveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests atgādināja,
ka 9. novembrī tiek svinēta Laterāna bazilikas iesvētīšanas gadadiena. Tā ir Romas
bīskapa katedrāle. Šie svētki mums atgādina, ka «esam Dieva svētnīca un Dieva Gars
mājo mūsos». Pāvests skaidroja, ka tā ir pirmā bazilika, kas uzcelta pēc imperatora
Konstantīna izdotā edikta (313. g.), kas atļāva kristiešiem brīvi apliecināt savu
ticību un svinēt kultu. Sākotnēji bazilika veltīta cilvēces Pestītājam, vēlāk par
tās aizbildņiem kļuva sv. Jānis Kristītājs un sv. evaņģēlists Jānis. Bazilikā ir notikuši
pieci vispārējie Baznīcas koncili. Rūpējoties par garīgo svētnīcu, kas ir visi ticīgie,
kuri slavē Dievu Garā un patiesībā, jārūpējas arī par visām tām vietām, kur tie pulcējas.
Ticīgo kopienu pienākums ir sargāt un rūpēties par savu dievnamu, kas ir kultūras
un vēsturiskā mantojuma sastāvdaļa – uzsvēra Benedikts XVI.