Novembrī Baznīca ticīgos aicina lūgties: «Lai svēto sniegtā mīlestības liecība
stiprina kristiešus kalpošanā Dievam un tuvākajam, un palīdz sekot Kristum, kurš atnāca,
nevis, lai Viņam kalpotu, bet, lai pats kalpotu». Tāds ir lūgšanu vispārējais
nodoms šim mēnesim.
Tā dziļākai izpratnei esam aicināti pievērsties Benedikta
XVI enciklikas „Deus Caritas est” noslēgumam, kurā tiek pasvītrots, cik liela nozīme
ir mīlestības un žēlsirdības darbu paraugam. Tie, kuri patiesi kalpo Dievam, nevar
nekalpot arī līdzcilvēkiem. Pāvests atgādina, ka milzīgu ieguldījumu žēlsirdības darbu
veikšanā sniedza un turpina sniegt reliģiskie ordeņi. „Nostājoties ‘vaigu vaigā’ ar
Dievu, kurš ir Mīlestība, mūks jūt steidzamu nepieciešamību visu savu dzīvi, līdzās
kalpošanai Dievam, pārvērst kalpošanā tuvākajam” (n. 40). Tādā veidā kļūst skaidrs,
kāpēc līdzās klosteriem tika veidotas dažādas patversmes un slimnīcas. Iepriekš minētā
patiesība ir pamats arī visām iniciatīvām, kuru mērķis ir cilvēka progress un kristīgā
formācija. Pāvests min Francisku no Asīzes, Ignāciju no Lojolas un citus svētos, kuri
ir „izcili sociālās mīlestības piemēri visiem labas gribas cilvēkiem” visos laikos.
Viņi ir „patiesi gaismas nesēji”, jo ir „ticības, cerības un mīlestības” cilvēki (n.
40). Vislielākā no svētajiem ir Marija – norāda pāvests. Viņa mūs aicina ierādīt centrālo
vietu dzīvē nevis sev, bet Dievam. Tikai tā varam padarīt šo pasauli labāku. Dievu
mēs sastopam gan lūgšanā, gan kalpošanā līdzcilvēkiem.
Misiju nodomā šajā
mēnesī Baznīca lūdzas: «Lai kristieši Āzijā, kontemplējot Kristus
vaigu, atrastu vispiemērotāko Evaņģēlija sludināšanas veidu šī plašā kontinenta tautām
ar bagāto kultūru un senajām garīguma izpausmes formām».
„Kontemplēt
Kristus vaigu” savā laikā aicināja ticīgos jau Jānis Pāvils II. Lai Kristiešu liecība
un sludināšana būtu pārliecinoša, tie nedrīkst nepazīt Kristu. Ticīgais ir aicināts
uz dziļām draudzības attiecībās ar savu Kungu. Baznīca atgādina, ka ir būtiski nepieciešami
atklāti sludināt Kristu. Nepietiek runāt tikai par cilvēciskām vērtībām. Patiesa evaņģelizācija
ietver sevī sludināšanu. Tā kā Baznīca ir misionāra, tad arī tās tautas, kuras nesen
iepazinušās ar Evaņģēlija vēsti, ir aicinātas sludināt. Līdz ar to, arī Āzijas ticīgo
uzdevums ir būt misionārā darba veicējiem. Pat ja reizēm šķiet, ka šis uzdevums pārsniedz
mūsu cilvēciskos spēkus, esam aicināti uzticēties Svētajam Garam. Viņš darbojas katra
cilvēka sirdī, lai cilvēks atvērtos patiesībai, labajam, skaistumam un mīlestībai.