Tre Fontane abatijas teritorijā atrodas baznīca, kas nosaukta svētā Pāvila
mocekļa vārdā. Dievnamā var aplūkot marmora plāksni, kas norāda uz vietu, kur apustulis
izcieta moceklību. Plāksnē ir iegravēti vārdi latīņu valodā: „S. Pauli Apostoli
Martyrii locus ubi tre fontes mirabiliter eruperunt”, kas nozīmē „Svētā Pāvila
moceklības vieta, kur brīnumainā veidā iztek trīs avoti”.
67. gada 29. jūnijā
apustulim šeit tika nocirsta galva. Viņu nepiekala krustā, jo Pāvils bija Romas pilsonis.
Sena tradīcija vēstī, ka nocirstā galva trīsreiz atsitās pret zemi un tūlīt no šīm
vietām brīnumainā veidā iztecēja trīs ūdens avoti. Vienā no apokrifiem – „Pāvila darbi”,
kam laika gaitā ir izdarītas vairākas piebildes, notikušais tiek aprakstīts šādi:
„Atritinot Plautillas lakatu, [Pāvils] aizsēja acis, ar abiem ceļiem nometās uz zemes
un nolika galvu. Visi, kas bija klāt, tūlīt izdzirdēja, kā viņš ebreju valodā trīsreiz
skaļi nosauca mūsu Kunga Jēzus Kristus pielūgsmes pilno Vārdu. Tai pašā laikā no apustuļa
kakla un no galvas izšāvās piena strūkla, kas apšļakstīja bendes apģērbu un zemi”.
Dokumentā
tiek precīzi norādīts, ka moceklības vieta atradās pie Salvijas ūdenskrātuves, gadsimtiem
vecas pīnijas paēnā. 1878. gadā veiktie arheoloģiskie izrakumi pierāda, ka patiešām
šai apvidū savulaik ir augušas vairākas pīnijas. Dziļos izrakumos tika atrastas pīniju
fosīlijas un vairākas Nērona laikmeta monētas. Bez tam, citu arheoloģisko izrakumu
laikā, arheologs Džovanni Battista de Rossi identificēja senas baznīcas paliekas un
uzrakstus, kas apliecina, ka šeit, apmēram tur, kur šodien slejas Santa Maria Scala
Coeli baznīca, kādreiz atradušies kapi. Vēl šodien baznīcas priekšā ir skatāmi
arī romiešu ceļa fragmenti.
Citi atradumi, kas datēti ar VII gadsimta beigām,
liecina par to, ka šeit ir bijusi uzcelta lūgšanu kapela apustuļa Pāvila piemiņai.
689. gadā to atjaunoja pāvests Sergijs I. Vēlākajos gadu simteņos šai vietā tika celtas
un atjaunotas vairākas citas baznīcas. 1599. gadā, nojaucot senas baznīcas paliekas,
tika uzcelts dievnams, ko redzam šodien. Tā autors ir slavenais Džakomo della Porta.
Baznīcas celtniecību apmaksāja abats Alessandro Farnēze un vēlāk kardināls Pjetro
Aldobrandini.
Baznīcas ārpuse un ieejas fasāde sastāv no eleganti izvietotiem
ķieģeļiem, kas mijas ar travertīnu. Uz fasādes timpāna slejas svēto Pētera un Pāvila
statujas. Tās ir darinājis Nikolass Kordjērs. Viņš dzīvoja laikposmā starp XVI un
XVII gadsimtu, un daudzi viņa darbi šodien skatāmi arī Vatikānā.
Svētais Pēteris
un Pāvils tāpat ir redzami uz diviem ciļņiem pie vestibila sienas. Tieši šai vietā
atradās senā lūgšanu kapela. Ciļņi tika izveidoti pēc pāvesta Pija IX ierosmes – viens
no tiem, atceroties astoņpadsmit gadsimtus kopš apustuļa Pāvila nāves, otrs par piemiņu
Pontifikālās gvardes veiktajai Garibaldi karaspēka sakāvei 1867. gada 3. novembrī
(„in memoria victoriae ad Nomentum”).
Virs ieejas durvīm ir attēlota
svētā Pāvila apbedīšana Ostienses ielas malā, romiešu matronas Lucīnas atvelētajā
īpašumā. Tieši šai vietā vēlāk tika uzcelts viens no lielākajiem Romas dievnamiem,
ko pazīstam ar nosaukumu „svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem”. Svētā Pāvila mocekļa
godam uzceltajā baznīcā Tre Fontane, vietā, kur sākas nava, uz grīdas ir skatāma
II gadsimta romiešu mozaīka, kurā attēloti četri gadalaiki. Šī mozaīka kādreiz atradās
imperatora pilī senajā ostas pilsētā Ostijā. Dievnamam to uzdāvināja pāvests Pijs
IX.
Svētā Pāvila mocekļa baznīcas kapelās ir skatāmas divas lielas gleznas.
Kreisajā pusē, virs altāra, kas ir veltīts svētā Pētera piemiņai, ir redzams Gido
Renī (1575-1642) gleznotais Krustā sišanas skats. Labajā pusē, virs altāra ir attēlota
svētā Pāvila moceklība. Šīs gleznas autors ir Boloņas mākslinieks Bartolomeo Passarotti
(1529-1592). Kapelas sānos atrodas apdrupusi kolonna, pie kuras, saskaņā ar tradīciju,
apustulis Pāvils bija piesiets moceklības laikā.
Visbeidzot nonākam pie trīs
avotiem. Tie atrodas rindā cits aiz cita un vienādā attālumā cits no cita. Baznīcā
pie šiem avotiem var nokāpt lejupejošā secībā. 1950. gadā šie avoti tika slēgti un
virs tiem uzbūvēti tabernakuli, kurus iepriekš bija projektējis jau pieminētais Džakomo
della Porta. Savukārt, Nikolass Kordjērs bija izveidojis bareljefus ar apustuļa Pāvila
galvu. Diemžēl, šie bareljefi tika nozagti.
Baznīcas absīdā ir redzams apustuļa
Pāvila godības skats, kurš uzgleznots pēc svētās Marijas Doņī (d’Oigny) atklāsmes,
saskaņā ar kuru, svētais moceklis Stefans iepazīstina Vissvēto Trīsvienību ar svētā
Pāvila dvēseli. Šodien Tre Fontane ir pazīstams kā trapistu abatijas komplekss,
kurā ietilpst ne vien svētā Pāvila mocekļa, bet arī svētā Vincenta un Anastasijas,
kā arī Santa Maria Scala Coeli, jeb svētās Marijas Debesu kāpņu baznīcas. Tāpat
uzkalnā pie abatijas kompleksa ir iekārtojusies Šarla de Fuko Mazo māsu kongregācija.