Ekumeniskais aspekts

Ceļojot pa apustuļa Pāvila pēdām Romā, der iegriezties arī viņa vārdā nosauktajā anglikāņu baznīcā, kas pretēji jau pieminētajai svētā Pāvila bazilikai ārpus mūriem, atrodas pilsētas centrālajā daļā – Via Nazionale ielā. Tāpēc arī dievnama nosaukums ir Svētā Pāvila baznīca iekš mūriem – itāliski San Paolo entro le mura. Šī baznīca gan tieši nesaistās ar Tautu apustuļa uzturēšanās vietām, taču Pāvilam ir svarīga loma anglikāņu teoloģijā.

Svētā Pāvila iekš mūriem baznīcas rektors, itāļu un amerikāņu izcelsmes mācītājs Maikls Vono saka: „Ja svētais Pāvils dzīvotu mūsdienās, viņš droši vien nebūtu ne katolis, ne protestants, ne anglikānis. Viņš būtu kristietis.” Mācītājs paskaidro, ka anglikāņu kopiena viņu uztver kā samarieti, kā vienkāršu laju, kurš nav ne levīts, ne priesteris, bet kurš vienmēr atrodas tuvu tiem, kam ir nepieciešama palīdzība. Pāvils vispirms ir zvejnieks un tikai tad mācītājs. Viņš savieno sevī divas identitātes. Pirmā ir zvejnieka identitāte. Tas nozīmē, ka viņš atrodas nevis un cietzemes, bet gan ūdenī, laivā, ko nemitīgi šūpo viļņi. Pāvilam ir jākļūst par mācītāju, lai vienotā Baznīcā spētu apvienot ganāmpulku, kam piemīt visdažādākās harizmas. Kristus dēļ Pāvils nedrošā laivā riskēja doties dziļi ūdeņos, lai izmestu zvejas tīklus milzīgā okeānā, kur dzīvo visdažādākās zivis. No Kristus viņš iemācījās būt nevis par bargu pedagogu, kurš soda tos, kas pārkāpj likumu, bet gan par īstu skolotāju un tēvu, kurš piešķir dzīvību.

Šādu attēlu, raksturojot apustuli Pāvilu, izmanto mācītājs Maikls Vono. Lai arī anglikāņu teoloģija lielā mērā ir balstīta uz svēto Pāvilu, tomēr, viņš atgādina, ka aizmirstībai nav pakļauts arī Pēteris. 1876. gadā, kad tika uzcelta svētā Pāvila iekš mūriem baznīca, tai tika pievienots arī augsts tornis, lai no tā varētu redzēt svētā Pētera baziliku Vatikānā. Pāvila tornim bija jāsimbolizē otra kolonna, uz kuras balstās universālā Baznīca.

Maikls Vono stāsta, ka Pētera primātam anglikāņi piešķir lielu nozīmi un tāpēc viņiem neesot grūti pieņemt arī pāvesta primātu. Grūtāk esot pieņemt nekļūdības doktrīnu. „Mēs uzskatām, ka nekļūdīga ir Baznīca kā Baznīca, nevis atsevišķa persona,” anglikāņu kopienas nostāju pauž mācītājs.

Maikls Vono stāsta arī, ka anglikāņi lielu vērību piešķir svētā Pāvila kosmopolītiskajam aspektam. Arī svētā Pāvila iekš mūriem draudzes kopiena plaši paver durvis visiem, kas vēlas tajā ienākt. „Mēs nenodarbojamies ar prozelītismu,” uzsver kopienas vadītājs, „bet savā kalpošanā vēlamies ietvert visus bez izņēmuma. Vēlamies kalpot visdažādāko sociālo slāņu un etnisko grupu cilvēkiem, tiem, kas pieder citām kristīgajām konfesijām, citām reliģijām, kā arī neticīgajiem. Arī Pāvils bija atvērts pret visiem, pret jūdiem un pret grieķiem.” Neraugoties uz to, ka baznīca atrodas „iekš pilsētas mūriem”, tās kopiena cenšas pārvarēt jebkādus šķēršļus, lai sasniegtu savu tuvāko.

Svētā Pāvila miesa atdusas „ārpus mūriem”, taču viņa darbība noritēja Baznīcas iekšienē, kas arī šodien ir aicināta būt „visa un visiem”. Svētā Pāvila iekš mūriem baznīca ir svarīgs ekumenisks simbols, jo tā bija pirmā nekatoļu baznīca, kas tika uzbūvēta Romā. Ekumenisks ir arī šīs baznīcas pašreizējā rektora Maikla Vono novēlējums: „Lai svētie Pāvils un Pēteris vienmēr varētu iet līdzās viens otram. Lai visu konfesiju ticīgie varētu apskaut cits citu, tāpat kā dažās ikonās brālīgā apskāvienā ir attēloti abi apustuļi. Šīs abas kolonnas ir aicinātas būt vienotas. Pēteris ir svarīgs kā visu balstoša klints, bet Pāvils ir nepieciešams kā ūdens. Kristiešu uzdevums ir sludināt Kristu, kas ir klints, no kuras izplūst dzīvais ūdens un atspirdzina visu tuksnesī klejojošo tautu.”

Tiem, kas, apmeklējot Romu, ir nolēmuši iegriezties svētā Pāvila baznīcā iekš mūriem, droši vien būs interesanti aplūkot sera Edvarda Bērnsa (Edward Burns) mozaīkas, dažas etrusku un seno romiešu skulptūras, kā arī amerikāņu tēlnieka Pītera Rokvela darbus baznīcas dārzā. Pašu dievnamu ir projektējis angļu arhitekts Džordžs Edmunds Strīts. Itālijas valdība baznīcu ir iekļāvusi izcilāko vēstures un mākslas pieminekļu sarakstā.

Pēc jubilejas izdevuma Paulus materiāliem sagatavoja I. Šteinerte