Apustuļu darbi vēstī, ka nonākot Romā, Pāvilam bija atļauts palikt savrup ar kareivi,
kas viņu apsargāja (sal. Apd 28, 16). Vēsturnieki uzskata, ka šī vieta varētu būt
iepretim Tiberīnas salai, kur šobrīd atrodas San Paolo alla Regola baznīca.
Ar vārdu regola tiek apzīmēts Romas VII rajons, kas jau kopš seniem laikiem
bija pazīstams kā ebreju apmešanās vieta. Vēlāk šeit un tuvākajā apkaimē tika izveidots
jūdu geto. Geto nosaukums ir saglabājies arī šodien, tāpat šeit turpina dzīvot daudzi
Romas ebreji. Kvartālā atrodas arī sinagoga, dažādi ebreju veikali, restorāni un kultūras
centri.
San Paolo alla Regola baznīca tika uzcelta 1186. gadā – vietā,
kur saskaņā ar tradīciju, apustulis Pāvils bija apmeties un sludināja kristīgo ticību.
Līdz 1186. gadam šai vietā atradās vienkāršs oratorijs. Arī mūsdienu vēsturnieki atzīst,
ka Pāvils šeit patiešām varētu būt uzturējies. Ir saprotams, ka viņš nolēma dzīvot
starp saviem tautiešiem jūdiem, pie tam, vietā, kur viņi nodarbojās ar ādu apstrādi.
Pāvilam tas pavērtu iespēju darboties saskaņā ar iegūto telšu darinātāja profesiju.
Romas impērijas laikā netālu no šīs vietas – apmēram tur, kur šodien slejas
Santa Maria di Cosmedin baznīca ar pazīstamo Patiesības muti tās atrijā, atradās
arī Foro Boario – tulkojumā „Vēršu forums”, kur tika tirgoti dzīvnieki. Svētā
Pāvila baznīca – San Paolo alla Regola, tika atjaunota 1687. gadā, tolaik iecienītajā
baroka stilā. Dievnamā var aplūkot vairākas freskas, kurās attēlotas nozīmīgākās Pāvila
dzīves epizodes. Kapelas mozaīkā viņš redzams, veicot misionāro darbību apcietināšanas
brīdī. Blakus baznīcai atrodas oratorijs, kurā var aplūkot dokumentus un citas uzskatāmas
liecības par diviem Romā pavadītiem gadiem. Par spīti apcietinājumam, arī šeit, mūžīgajā
pilsētā, Tautu apustulis nemitējās pieņemt un mācīt katehumenus (sal Apd 28,30-31).
1552. gadā, pāvesta Jūlija III valdīšanas laikā, jau pieminētajā Romas kvartālā
nodibinājās universitas, jeb viena no reliģiski amatnieciskām korporācijām.
Tās locekļi nodarbojās ar ādu apstrādi. Reliģisko ceremoniju laikā viņi tērpās baltos,
maisam līdzīgos apmetņos, kam uz muguras bija uzšūta svētā Pāvila ikona. Svētais Pāvils
un svētais Bartolomejs bija viņu debesīgie aizbildņi. Pirmais tika izraudzīts tāpēc,
ka viņš bija telšu darinātājs, bet otrs – tāpēc, ka izcieta briesmīgu moceklību, kuras
laikā viņam tika novilkta āda.
Kristīgā tradīcija vienmēr ir liecinājusi arī
par ķēdēm, kurās apcietināšanas brīdī bija piesieti gan apustulis Pēteris, gan Pāvils.
Romā, netālu no Kolizeja, atrodas baznīca, kas saucas San Pietro in Vincoli
– „Svētais Pēteris ķēdēs”. Šai baznīcā, kas ir pazīstama arī ar slaveno, Mikelandželo
darināto Mozus statuju, atsevišķā relikvuārā glabājas ķēde, kurā, saskaņā ar tradīciju,
bija piesiets apustulis Pēteris. Savukārt fragments no ķēdes, kurā, tāpat saskaņā
ar tradīciju, bija piesiets Pāvils, glabājas svētā Pāvila bazilikā ārpus mūriem. Pāvila
ķēde – precīzāk deviņi tās posmi, šodien ir aplūkojami bazilikas centrā, speciālā
telpā, kas atrodas ceļā uz kriptu.
Abi apustuļi – Pēteris un Pāvils Romā bija
ieslodzīti Mamertīna cietumā Kapitolija pakājē. Par cietumu patiesībā bija pārveidota
kādreizējā Tullianum ūdens tvertne. Šodien Mamertīna cietumā ir skatāma plāksne,
kurā kopā ar Pētera un Pāvila vārdiem, ir ierakstīti arī dažu citu kristīgo mocekļu
vārdi. Pēc ieslodzījuma Mamertīna cietumā, abi apustuļi tika aizvesti uz moceklības
vietu – Pēteris uz Vatikāna pakalnu, bet Pāvils uz Salvijas ūdenskrātuvi (Acque
Salvie), kur šodien atrodas pazīstamā Tre Fontane - Trīs Strūklaku, jeb
Trīs Avotu abatija.