Vatikāns: četru svētīgo kanonizācija

Katoliskā Baznīca priecājas par četriem jaunajiem svētajiem. Svētdien, 12. oktobrī, sv. Pētera laukumā pāvests Benedikts XVI vadīja kanonizācijas svinības. Jaunie svētie ir: itāļu priesteris Gajetano Erriko, šveiciešu misionāre Marija Bernarda Butlere, indiešu klostermāsa Alfonsa no Bezvainīgās Ieņemšanas un kristīgā laje Narcisa de Hesus Martillo Morana no Ekvadoras. Svinībās piedalījās šo valstu valdību oficiālās delegācijas, vēstnieki pie Svētā Krēsla un vairāk nekā 40 tūkstoši ticīgo.

Dieva žēlsirdības pravietis.

Gajetano Erriko dzimis 1791. gadā Sekondiljano pilsētā, Neapoles apgabalā, Itālijā. Nomira 1860. gadā 69 gadu vecumā. Savu dzīvi pilnībā veltīja kalpošanai Dievam un tuvākajam. Sniedza garīgo un materiālo palīdzību visiem cilvēkiem, apmeklēja nedziedināmi slimos un ieslodzītos. Dienu un nakti, līdz pat savai nāvei, uzklausīja grēksūdzes. Saviem penitentiem runāja par Dieva žēlsirdību. Mierinājumu un padomu viņam lūdza gan bīskapi un Neapoles karalis, gan nabagi. Pr. Gajetano Erriko nodibināja Vissvētāko Jēzus un Marijas Siržu misionāru kongregāciju. Pāvests Jānis Pāvils II viņu pasludināja par svētīgu 2002. gadā.

Svētās mises homīlijā Benedikts XVI norādīja uz svētā priestera pravietisko harizmu. Viņš bija Dieva žēlsirdības apustulis. Sv. Gajetano Erriko kļuva par piedošanas «mācības» ekspertu un centās to tālāk nodot savas dibinātās kongregācijas misionāriem. Aicināja viņus, sakot: «Dievs, kurš nevēlas grēcinieka nāvi, ir žēlsirdīgāks par saviem kalpiem. Tādēļ arī jūs esiet žēlsirdīgi, lai paši saņemtu Dieva žēlsirdību».

Ekvadoras un Kolumbijas evaņģelizētāja no Šveices.

Verena Butlere dzimusi 1848. gadā Šveicē, bet īstenojot misionāro aicinājumu, viņa darbojās Dienvidamerikas kontinentā. Šveicē iestājās franciskāņu klosterī, pieņemot vārdu Marija Bernarda. Kopā ar dažām māsām viņa ieradās Ekvadorā, kur nodibināja Jaunavas Marijas Palīdzētājas franciskāņu māsu misionāru kongregāciju. Tās harizma ir veidot Dieva valstību caur žēlsirdības darbiem. Kad Ekvadorā sākās nežēlīgas kristiešu vajāšanas un tika slēgti klosteri, māsas bija spiestas pārcelties uz Kolumbiju. Tur m. Marija Bernarda Butlere strādāja 29 gadus. Nomira 1924. gadā. 1995. gadā pāvests Jānis Pāvils II viņu paaugstināja altāru godā.

Homīlijā Benedikts XVI uzsvēra, ka kolumbiešu tauta pazīst un mīl m. Mariju Bernardu. Viņa apzinājās, ka svētku mielasts, ko Kungs ir sagatavojis visiem cilvēkiem, īpašā veidā atklājas Euharistijā. Tajā Kristus mūs sagaida kā draugs un atdod sevi vārda un maizes veidā. Tāds ir jaunās svētās garīgais vēstījums un misionārās dedzības avots. Viņa atstāja savu dzimto zemi, Šveici, lai atvērtu jaunus evaņģelizācijas horizontus Ekvadorā un Kolumbijā – teica Benedikts XVI.

Pirmā svētā no Indijas.

Laikā, kad Indijā aizvien biežāk notiek kristiešu vajāšanas, altāru godā tika paaugstināta pirmā indiete. Anna Muttatupadatu piedzima 1910. gadā Kudamaložas ciemā, Keralas pavalstī. Agrā bērnībā zaudēja vecākus. Par viņu rūpējās radinieki, kuri vēlējās pēc iespējas ātrāk izdot viņu pie vīra. Taču 18 gadus vecā meitene, svētās Terēzes no Bērna Jēzus piemēra iedvesmota, nolēma ziedot savu dzīvi Dievam. Viņa iestājās sv. Franciska klarišu ordenī, kur pieņēma vārdu m. Alfonsa no Bezvainīgās Ieņemšanas. Neraugoties uz vājo veselību, viņa palika uzticīga aicinājumam, upurējot Dievam visas savas ciešanas, kuras pieņēma un pacietīgi nesa līdz pat nāvei. Nomira 1946. gadā Barananganas ciemā. Viņai bija 36 gadi. 1986. gadā, veicot apustulisko ceļojumu pa Indiju, Jānis Pāvils II pasludināja m. Alfonsu par svētīgu.

Uzrunājot kanonizācijas svinību dalībniekus, Benedikts XVI norādīja uz m. Alfonsas svētuma ceļu, pasvītrojot viņas ciešanu dziļo nozīmi. «Šī neparastā sieviete, kura šodien kļuva par pirmo indiešu svēto, bija pārliecināta, ka ciešanu krusts ir atslēga uz debesu svētku mielastu, ko viņai sagatavojis Tēvs. Kādā no vēstulē rakstīja: «Uzskatu, ka diena bez ciešanām, ir tukša diena». Lai arī mēs spētu pieņemt un nest savu krustu tā, lai kādreiz varētu satikties ar viņu paradīzē» – vēlēja Svētais tēvs.

Kristīgā laje no Ekvadoras.

Narcisa de Hesus Martillo Morana dzimusi 1833. gadā Nobolas pilsētā Ekvadorā. Jaunā svētā, sekojot Ekvadoras pirmās svētās m. Marijas Annas no Jēzus de Paredes piemēram, pašaizliedzīgi kalpoja Dievam un cilvēkiem. Narcisa lūdzās un upurēja savas ciešanas par grēcinieku atgriešanos. Mācīja bērniem katehismu, strādāja par šuvēju. Kā laje dzīvoja dominikāņu māsu terciāru klosterī Limā, Peru galvaspilsētā. Salika privātus svētsolījumus dzīvot šķīstībā, nabadzībā un paklausībā. Narcisa no Jēzus nomira 1869. gadā. Viņai bija 37 gadi. 1992. gadā Jānis Pāvils II pasludināja viņu par svētīgu.

Sprediķī Benedikts XVI runāja par jaunās svētās aicinājuma vienkāršību. Narcisa no Jēzus atklāj kristīgās pilnības ceļu, ko var veikt ikviens ticīgais. Neraugoties uz daudzām Dieva žēlastībām, viņas dzīve bija ļoti vienkārša, veltīta šuvējas un katehēzes darbam. Ar savu pašaizliedzīgo mīlestību uz Jēzu jaunā svētā dot Dievam un tuvākajam veltītas dzīves skaistu liecību – uzsvēra pāvests.

sk/Vatikāna Radio