Valdsassenas cisterciešu abatijai - 875

20. septembrī pāvests nominēja Konsekrētās dzīves institūtu kongregācijas prefektu, kardinālu Francu Rodē par savu speciālo sūtni Valdsassenas cisterciešu abatijas 875. gadu svinībās. Tās notiks šī gada 23. novembrī.

Valdsassenas abatija atrodas Bavārijā, netālu no Čehijas robežas. Tas ir pirmais cisterciešu klosteris Bavārijā, kura celtniecība notika laikā no 1128. līdz 1132. gadam. Klostera dibinātājs ir Zēgebergas benediktiešu mūks Gervihs no Volmundsteinas, kurš jauno kopienu izveidoja pēc Kuno abata, vēlāk Rēgensburgas bīskapa pamudinājuma. Pirmie cisterciešu mūki Valdsassenā ieradās no Folkenrodas abatijas Tīringā. Pirmais Valdsassenas abats tika izraudzīts 1133. gadā.

Drīz vien abatija kļuva par pazīstamāko un spēcīgāko sava laika mūku kopienu. Tā dibināja jaunus klosterus Zēdlicā un Ossegā, kas atradās Bohēmijā, Valderbahā, Bavārijā, kā arī citās vietās. 1147. gadā Vācijas karalis Konrāds III Valdsassenas abatijai piešķīra „impēriskās abatijas” titulu.

Kopš XIV gadsimta vidus, Valdsassena sāka pieredzēt gan uzplaukuma, gan panīkuma laikus. Abatija cieta no kariem, bada, pārmērīgiem nodokļiem un husītu veiktām vajāšanām. Bavārijas kara laikā, 1504. gadā, tika nodedzināti klosteris, baznīca un vairākas saimniecības ēkas. Tūlīt pēc tam mūki sāka būvēt jaunu klostera kompleksu. 1517. gadā varēja iesvētīt jaunuzcelto baznīcu. Drīz pēc tam, 1525. gadā, Zemnieku kara laikā, daļa no abatijas celtnēm atkal tika sagrauta. Abats Georgs III veica jaunus celtniecības darbus, pēc kuriem abatija ieguva vēl nepieredzētu skaistumu.

Reformācijas laikā no 1537. līdz 1560. gadam, abatijas pārvaldniekus iecēla civilās autoritātes. Mūki bija spiesti apostazēties, vai bēgt, pretējā gadījumā tie pieredzēja nāvi. 30 gadu karā abatija tika gandrīz pilnīgi nodedzināta.

Pēc Vestfālenes miera līguma, kad Bavārijā varēja atsākt Romas Katoliskās Baznīcas darbību, 1669. gadā tika atjaunota arī Valdsassenas cisterciešu abatija. Tajā sāka dzīvot arī ievērojams skaits mūku. Pateicoties kopienas viesmīlībai, jo īpaši bada un Franču revolūcijas gados, abatija kļuva plaši pazīstama gandrīz visā Eiropā. Abata Atanāzija laikā no 1793. līdz 1803. gadam Valdsassenas abatija kļuva ievērojama arī kā zinību vieta.

1803. gadā, pēc sekularizācijas režīma iedibināšanas Vācijā, vairāk nekā 80 abatijas mūki tika izklīdināti un tiem piešķirtas valsts pensijas.

1863. gadā senās abatijas atliekas nopirka Zēligentālas cisterciešu māsas. Pēc abatijas atjaunotnes, tās paspārnē māsas atvēra meiteņu izglītošanas institūtu.

1969. gadā abatijas baznīcai tika piešķirts mazās bazilikas tituls.

Pēc Vikipēdijas datiem sagatavoja I. Šteinerte