Veronā notika m. Vincentas Marijas Poloni beatifikācijas svinības

Katoliskā Baznīca priecājas par jauno svētīgo. Svētdien, 21. septembrī, Itālijas ziemeļu pilsētā Veronā Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts pāvesta vārdā vadīja Žēlsirdības māsu kongregācijas dibinātājas, klostermāsas Vincentas Marijas Poloni beatifikācijas svinības. Svēto misi celebrēja Veronas bīskaps Džuseppe Dzenti.

Homīlijā arhibīskaps Andželo Amato atgādināja, ka 19. gadsimtā Veronā dzīvoja vairāki svētie un svētīgie. Viņi pašaizliedzīgi darbojās izglītības un sociālās palīdzības jomās. Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts norādīja uz jaunās svētīgās harizmas un vēstījuma aktualitāti.

«Laikā, kad škiet, ka nevienam neko nevajag, jo viss ir pieejams un sasniedzams, izrādās, ka vairāk par visu ir vajadzīga žēlsirdīgā mīlestība – teica arhibīskaps Amato. – Arī šodien vajadzīgi cilvēki, kuri uzliks priekšautu, lai kalpotu; kuri nolieksies pār slimnieku, lai dziedinātu brūces un sniegtu mierinājumu; kuri rūpēsies par citu cilvēku garīgajām un materiālajām vajadzībām. Kristus mīlestība arī šodien mudina jauniešus sekot šo cilvēku dzīves piemēram. Svētie ir patiesie cilvēces labdari. Viņi mums ir atstājuši nevis tukšus vārdus, bet gan konkrētu dzīves un darbu liecību. Svētīgā māsa Vincenta atstāja Veronai, Itālijai un visai Baznīcai bagātu žēlsirdības mantojumu. Bez žēlsirdības mūsu civilizācija būtu nabadzīga. Vēl pirms sv. Faustīnes Kovaļskas arī māsa Vincenta Marija īstenoja žēlsirdību kristīgajā mīlestībā. Tās neizsmeļamais avots ir ikdienas Euharistija. Jaunā svētīgā no tā smēla garīgos spēkus apustuliskajam darbam».

Luidžija Poloni dzimusi 1802. gadā Veronā, dievbījīgā daudzbērnu ģimenē. Viņas tēvs, pārtikas veikala īpašnieks, piederēja pie brālības, kas sniedza palīdzību trūkumcietējiem. Jau no bērnības Luidžija palīdzēja tēvam veikt karitatīvos darbus. Tam viņa veltīja visu savu dzīvi. 1840. gadā kopā ar pr. Janu Karolu Stību, vēlāko svētīgo (Pāvils VI viņu beatificēja 1975. gadā), nodibināja kongregāciju, kas uzņēmās rūpes par nabadzīgajiem. Astoņus gadus vēlāk kopā ar 12 māsām, Veronas bīskapa klātbūtnē, salika klosterdzīves svētsolījumus un pieņēma vārdu Vincenta Marija. Ar mīlestību rūpējās par gados veciem cilvēkiem, bērniem un slimniekiem. Nomira 1855. gadā. Viņai bija 53 gadi. Vakar pasludinātās par svētīgu Vincentas Marijas Poloni dibinātās kongregācijas māsas strādā Itālijā, Vācijā, Portugālē un Albānijā, kā arī vairākās Āfrikas un Dienvidamerikas valstīs.

sk/rv