Atskats uz Benedikta XVI Parīzes un Lurdas apmeklējumu

Aplūkojot pāvesta vizīti Francijā, Svētā Krēsla Preses dienesta direktors tēvs Federiko Lombardi to vērtē ļoti pozitīvi. Benedikta XVI sirsnīgā uzņemšana no Francijas valdības puses parādīja, ka attiecībās starp Baznīcu un valsti valda laba gaisotne, notiek konstruktīvs dialogs un ir acīmredzami centieni savstarpēji sadarboties. Gan viens, gan otrs vēlas iestāties par šīs zemes pilsoņu labumu. Pāvests varēja uzrunāt Francijas ticīgos un visu sabiedrību. Ceļojuma kulminācijas posms, sevišķi, garīgā nozīmē, bija Lurda. Protams, ļoti svarīgi pasākumi notika Parīzē, piemēram, vesperu dievkalpojums Notre Dame katedrālē vai Svētā Mises Invalīdu esplanādē. Piedalījās ļoti daudz cilvēku. Tas apliecināja, ka galvaspilsētā Baznīca ir dzīva.

Runājot par Lurdu, tur nonākam pie ticīgās tautas garīguma avota – norādīja tēvs Lombardi. Šī vieta iezīmējas ar Dievmātes īpašo klātbūtni. Pāvests savās homīlijās un uzrunās runāja par Marijas parādīšanos. Viņš sevišķu uzmanību pievērsa gaismas un Baznīcas veidošanas tēmai, kā arī parādīšanos kristoloģiskajam un teocentriskajam raksturam. Šajā sakarā Svētais tēvs atgādināja, ka lūgšanu „Gods lai ir Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam” Marija lūdzās ar Bernadeti kopā.

Pāvests runāja arī par Marijas smaidu. Tēma ir ļoti nozīmīga – atzina tēvs Lombardi. Tomēr tai „nav nekāda sakara ar sentimentālismu”. Šī smaida kontemplēšana ir mūsu dzīvo un patiesi cilvēcisko attiecību ar Kristus Māti piemērota izteiksme. Vēlēties kontemplēt Vissvētākās Jaunavas smaidu nenozīmē ļauties nekontrolētai iztēlei. Pāvests skaidroja, ka Marijas smaids mums palīdz saskatīt katra cilvēka lielo cieņu. Šis smaids, kas ir īsts Dieva maiguma atspulgs, reizē ir drošas cerības avots. Marija ir drošs patvērums visiem, kuri pazemīgi un paļāvīgi meklē viņas palīdzību. „Man šķiet, ka ir pilnīgi dabiski”, sacīja tēvs Lombardi, „ka šis pāvesta ceļojums noslēdzās ar tēmu par Marijas smaidu un cerību”. Tādā veidā tiek apliecināts, ka Baznīcai ir dota izcila harizma, proti, tā „var palīdzēt cilvēkam atrast dzīves jēgu” pat vistumšākajos un visgrūtākajos dzīves brīžos.

Benedikts XVI tikās ar Baznīcu Francijā arī ar šīs zemes bīskapu starpniecību. Viņš vēlējās sevišķi uzrunāt garīgos vadītājus, norādot tiem noteiktas vadlīnijas. Pievērsās galvenajiem izaicinājumiem, ar kādiem Baznīcai Francijā šodien nākas sastapties: aicinājumu un priesteru trūkumam, ģimenes problēmām, ekumeniskā un starpreliģiju dialoga jautājumam un dialogam ar sabiedrību. Pāvesta uzstāšanos Preses dienesta vadītājs uzskata par ļoti nozīmīgu un konstruktīvu.

Par būtisku jāuzskata Benedikta XVI uzstāšanos Bernardīņu kolēģijā. Uzruna par kultūras tēmu atklāja, ka jautājums par Eiropas kristīgajām saknēm nav tikai vienkāršs pāvestu lozungs. Šis jautājums ir ļoti nopietns. Pāvests parādīja, ka tieši Dieva meklējumi un reliģiskā dzīve ir avots dažādu kultūras dimensiju attīstībai. Baznīcai ir bijusi būtiska loma Eiropas kultūras attīstībā, un tā vēlas šo lomu saglabāt arī nākotnē – norādīja Vatikāna Preses dienesta direktors jezuītu tēvs Federiko Lombardi.

je/Vatikāna radio