Noslēgusies pāvesta Benedikta XVI vizīte Francijā

«Lurda ir gaisma mūsu ceļā pie Dieva. Masabielas grotas priekšā lūdzos par jums. Lūdzos par Baznīcu, Franciju un visu pasauli – teica Benedikts XVI, atvadoties no Lurdas. – Ir pienācis šķiršanās brīdis. Vai varēšu vēlreiz apmeklēt jūsu zemi? Es to ļoti gribētu, taču savu vēlēšanos salieku Dieva rokās. Arī Romā būšu jums garīgi tuvu, lūdzoties Lurdas grotas priekšā, kas jau vairāk nekā gadsimtu atrodas Vatikāna dārzos. Lai Dievs jūs svētī!»

15. septembrī Baznīca atzīmē Vissvētākās Jaunavas Marijas – Sāpju Mātes piemiņas dienu. Lurdas bazilikas laukumā pāvests svinēja Svēto misi, kuras laikā vairākiem desmitiem cietēju piešķīra Slimnieku svaidīšanas sakramentu. Dieva mīlestība un cilvēka atvērtība šai mīlestībai, dzīve vienotībā ar Kungu un cieša draudzība ar Kristu dod cilvēkam spēku ciešanās un palīdz izturēt pārbaudījumus – norādīja Benedikts XVI, uzrunājot slimniekus. No ciešanām šajā pasaulē nav pasargāts neviens. Arī pats Dieva Dēls gāja ciešanu ceļu. Taču Viņa krusts ir mūsu pestīšanas līdzeklis. Krustā vispilnīgākā veidā atklājās Dieva līdzjūtība un mīlestība pret šo pasauli.

Uzrunā pāvests aicināja pievērsties Dievmātei un viņas skaistajam smaidam. Ciešanas, ko viņa pārdzīvoja krusta pakājē, ir pārvērtušās debesu priekā, taču joprojām ir dzīva mūsu vidū viņas mātišķās mīlestības klātbūtne. Pāvests atgādināja, ka Marija mīl visus savus bērnus, sevišķi tos, kurus skāruši ciešanu pārbaudījumi. Kristus Māte mīl katru, jo ir visas cilvēces Māte. Svētais tēvs pievērsa uzmanību Dievmātes smaidam, tā meklēšanas nozīmei un kontemplācijai, atgādinot, ka tam nav nekāda sakara ar dievbijīgu vai vecmodīgu sentimentālismu. Šāda rīcība no mūsu puses ir mūsu dzīvo un patiesi cilvēcisko attiecību ar Kristus Māti piemērota izteiksme. Vēlēties kontemplēt Vissvētākās Jaunavas smaidu nenozīmē ļauties nekontrolētai iztēlei. Pāvests skaidroja, ka Marijas smaids mums palīdz saskatīt cilvēka lielo cieņu. Šajā smaidā atspoguļojas mūsu Dieva bērnu cieņa, kas nekad neizgaist arī tam, kurš ir slims. Esam aicināti apzināties patiesību, ka gan veselam, gan slimam cilvēkam piemīt vienāda personas cieņa. Marijas smaids, kas ir īsts Dieva maiguma atspulgs, reizē ir drošas cerības avots.

Pieredze rāda, ka reizēm ciešanas salauž pat ļoti stiprus cilvēkus un atņem tiem dzīves jēgu. Šajā kontekstā pāvests uzsvēra, ka ir pārbaudījumi, kuros cilvēks nevar izturēt viens pats bez Dieva žēlastības atbalsta. Kad nevar vairs atrast īstos vārdus, ir nepieciešama mīloša klātbūtne. Tad mēs meklējam ne tikai tuvu cilvēku vai draugu sabiedrību, bet arī vēlamies tuvoties tiem, ar kuriem mūs vieno ticība. Kas gan var mums būt tuvāks par Kristu un Viņa svēto bezvainīgo Māti? – jautāja pāvests. Viņi, labāk par visiem citiem, spēj mūs saprast un atbalstīt smagajā cīņā ar ļaunumu un ciešanām. Tāpēc pāvests aicināja visus cietējus uzlūkot Mariju.

«Tiem, kuri cieš, cīnās un ir kārdināti pagriezt dzīvei muguru, es vēlētos pazemīgi teikt: Pievērsieties Marijai! Vissvētākās Jaunavas smaidā noslēpumainā veidā slēpjas spēks turpināt cīņu pret slimību un iestāties par dzīvību – teica Benedikts XVI. Pie viņas varam atrast arī žēlastību spēt pieņemt bez bailēm un rūgtuma to, ka Dieva noteiktā stundā jāatstāj šī pasaule».

Turpinot uzrunu, pāvests uzsvēra, ka Dievmātes liegais smaids palīdz atklāt, ka mūsu vienīgā lielākā bagātība ir Dieva mīlestība. Šis smaids ir dzīvā ūdens avots. Marija ir tā, kura ticēja, un no viņas plūst dzīvā ūdens straumes, kas cauri laiku laikiem apūdeņo cilvēci un dara to auglīgu. Marija ir izcila mīlestības skolotāja. Tādēļ daudzi slimie dodas uz Lurdu, lai veldzētos pie šī «mīlestības avota» un nonāktu pie sava Glābēja – Kristus. Benedikts XVI atgādināja, ka Kristus dāvā pestīšanas žēlastību caur sakramentiem. Īpašs žēlastības līdzeklis slimniekiem ir Slimnieku svaidīšanas sakraments. Vienotība ar Kristu dod cilvēkam spēku slimībā, ciešanās un pārbaudījumos.

Pēc svinībām Benedikts XVI devās uz Tarbes-Lurdas lidostu, kur notika atvadu ceremonija. Pirmdienas pēcpusdienā ar aviokompānijas Air France lidmašīnu pāvests ieradās Romas Čiampino lidostā. Līdz ar to noslēdzās viņa desmitais ārzemju ceļojums. Benedikts XVI atgriezās savā vasaras rezidencē Kastelgandolfo, kur uzturēsies vēl dažas nedēļas.

Francija ir pārsteigta par Benedikta XVI panākumiem. Pāvests ir ieguvis franču tautas simpātijas un iekarojis tās sirdi – raksta vietējie masu mediji. Svētdien, 14. septembrī, Dievmātes parādīšanās Lurdā 150 gadu jubilejas svinībās piedalījās vairāk nekā 150 tūkstoši ticīgo. Liturģijas sākumā Masabielas grotas priekšā esošajā laukumā tika ienests Pasaules Jauniešu dienu krusts, kas atceļojis no Sidnejas. To pieņēma spāņu jaunieši, kuri pēc trīs gadiem būs grandiozā pasākuma saimnieki.

Kristīgā ticība ir kā spārni, kas mūs nes aizvien augstāk, līdz atrodam patvērumu Dieva rokās. Par to pāvests runāja apcerē pirms lūgšanas «Kunga Eņģelis». Šo patiesību mēs atklājam, pateicoties Marijai. To, ko nereti baidāmies pateikt saviem vistuvākajiem cilvēkiem, atklāti atzīstam Marijai. Viņas priekšā cilvēks nebaidās atklāt savas vājības, šaubas, cerības un ilgas. Vissvētākās Jaunavas Marijas mātišķā mīlestība palīdz uzvarēt lepnumu, un cilvēks spēj saskatīt sevi tādu, kāds viņš patiesībā ir, un aicina viņu atgriezties un slavēt Dievu – teica Benedikts XVI.

Pēc Euharistijas svinībām, ticīgo sveikts, pāvests atgriezās savā atpūtas namā, kur bija klāts pusdienu galds. Svētku maltītē piedalījās kardināli un Pireneju reģiona diecēžu bīskapi. 14. septembra pēcpusdienā, sv. Bernadetes baznīcā, kas atrodas Gaves upes krastā, parādīšanās grotas priekšā, Benedikts XVI tikās ar Francijas episkopāta locekļiem. Šodien Francijas Baznīca pārdzīvo daudzas smagas problēmas, piemēram, aicinājumu trūkumu un pastorālo krīzi.

Apsveicot pāvestu, Francijas episkopāta prezidents kard. Andrē Ventruā norādīja uz sabiedrībā pastāvošajām problēmām, kas skar ģimenes institūciju un izglītības sistēmu. Bīskapi cenšas būt par cerības lieciniekiem. Neraugoties uz grūtībām, franču katoļi vēlas būt misionāri un Evaņģēlija sludinātāji. Savā uzrunā Benedikts XVI uzsvēra, ka bīskapa misijai ir garīgs raksturs. Tās mērķis ir veidot ticības kopienu. Pāvests aicināja franču bīskapus nodrošināt pastorālo darbu, palīdzot ticīgajiem atklāt žēlsirdībā bagāto un mīlošo Tēvu. Uzsvēra, ka ceļā uz ticības briedumu ir nepieciešama labi sagatavota katehēze. Pāvests atzinīgi novērtēja bīskapu rūpes par aicinājumiem uz priesterību un klosterdzīvi. Mudināja atbalstīt savus priesterus. Kristīgie laji nevar pilnībā veikt priestera misiju. Runājot par iespēju lietot pirms koncila Misāli, Svētais tēvs uzsvēra, ka «Baznīcā neviens nevar justies lieks». Pāvests runāja arī par pastorālā darba ar ģimenēm un jauniešiem svarīgo nozīmi.

Svētdienas vakars noslēdzās ar Vissvētā Sakramanta adorāciju un euharistisko procesiju. Pāvests dalījās pārdomās par Dieva dzīvo klātbūtni savas tautas vidū. Lūgšanas būtību var izteikt ar vārdiem: kontemplācija, adorācija, mīlestība, sevis veltīšana Dievam. Aicināja ticīgos atklāt Kristus klātbūtni savā un katra cilvēka dzīvē. Vēlēja, lai adorācijā saņemtais garīgais spēks kļūst par apustuliskās dedzības avotu visiem, arī tiem, kuri vēlas vienoties ar Kristu, taču nevar pieņemt Viņu sakramentā.

Īpaši izteiksmīgs bija klusums, kāds valdīja laukumā, kur bija sapulcējušies vairāki desmiti tūkstoši cilvēki. Vēl pirms īsa brīža pūlis ar skaļiem aplausiem sveica pāvestu. Tagad tas lūdzās. Euharistisko Kristu pielūdza gan jauni un veci, gan veseli un slimi. Šāda lūgšana atver debesis.

sk, je/Vatikāna radio