Runājot par garīgās atjaunotnes nepieciešamību, Evaņģēlijs lieto terminus „nožēlot”,
„gandarīt” un „atgriezties”. Visi cilvēki ir aicināti atgriezties, izmainīt savas
sirdis, garīgi atjaunoties. Šādu atjaunotni daudzi ir piedzīvojuši, ierodoties Lurdā
vai iepazīstoties ar tās vēstījumu un to nopietni pieņemot. Svētie Raksti nemitīgi
aicina atgriezties. Tie sniedz konkrētus piemērus – runā par pazudušā dēla un apustuļa
Pāvila atgriešanos, par kanāniešu sievietes lielo ticību, līdz ar to, pagānu atvēršanos
Kristus mācības gaismai.
Baznīcas vēsturē radikālu atgriešanos piedzīvoja,
piemēram, sv. Augustīns vai svētīgais Šarls de Fuko. Viņu atgriešanās bija Dieva žēlastības
un dziļas personiskas nožēlas auglis. Atgriezties pie Dieva cilvēkam nav viegli, jo
vienmēr pastāv kārdinājums pieķerties šai pasaulei un uzskatīt pašam sevi par savas
dzīves avotu un galamērķi. Ļaujoties šādai ilūzijai, cilvēks nereti nonāk strupceļā.
Tomēr visiem, kuri piedzīvojuši bezizeju, Baznīca rāda, ka ir kāds ceļš, pa kuru ejot,
dzīve iegūst jaunu jēgu. Tas ir Evaņģēlija ceļš. Tas ir atgriešanās pie Kristus ceļš.
Par to liecina arī tie miljoni svētceļnieku, kuri ierodas Lurdā. Viņi apliecina, ka
neviens cilvēks nevar izslēgt no savas apziņas jautājumus par dzīves jēgu, mērķi un
tās patiesajām vērtībām.
Lurdā valdošā lūgšanas atmosfēra daudziem atver jaunu,
līdz šim, nezināmu pasauli, kurā tie, beidzot var atrast mieru un atbildes uz saviem
jautājumiem. Slimnieku, veco ļaužu un cilvēku ar īpašām vajadzībām klātbūtne liek
pārdomāt, kādas ir cilvēka dzīves patiesās vērtības. Lurdā Marija sevi nosauca par
„Bezvainīgo Ieņemšanu”. Tā, kura ir bez grēka, gaida visus, sevišķi tos, kuriem visvairāk
ir vajadzīga atgriešanās. Tāpat kā citās vietās, arī Lurdā Dievmāte parādījās, lai
aicinātu cilvēkus garīgi atjaunoties, atvērties Evaņģēlijam, atgriezties pie Kristus.
Bernadete vienmēr lūdzās par grēcinieku atgriešanos un šajā nodomā upurēja savas ciešanas.
Jānis Pāvils II, kādā uzrunā stāstīja, ka lūdzoties rožukroni, vizionāre pat īpaši
uzsvēra vārdus „lūdzies par mums, grēciniekiem”. Ja kāds to aizrādīja, tad viņa paskaidroja:
„Jā, neapšaubāmi, ir jālūdzas par grēciniekiem. Tas ir Jaunavas Marijas ieteikums”.
Viņa daudz cieta un daudz lūdzās, tieši šādā veidā kalpojot Baznīcai un pasaulei.