Spānija: kongress par Baznīcas kultūras mantojuma nozīmi
Spānijas universitātē Salamankā norisinājās starptautisks kongress. Tā temats: «Baznīcas
kultūras mantojums: evaņģelizācijas un kultūras kalpojuma skaistums». Pasākumu vadīja
Pontifikālās kultūras padomes prezidents. Arhibīsk. Džanfranko Ravasi pārdomas caurstrāvoja
izcilu personu domas, piemēram, Gētes, kurš teicis, ka «Eiropas dzimtā valoda ir kristietība»,
kā arī Kanta, kuram «Evaņģēlijs ir mūsu civilizācijas avots».
Norādot uz Abrahama
un Ījāba piemēru, Vatikāna pārstāvis uzsvēra, ka Bībeles tēli ir aktuāli Eiropas kontinenta
kultūrā, kas izpaužas lielo domātāju un mākslinieku interpretācijās. Bībeles vēstījumu
sludina arī mūzika. Arhibīsk. Ravasi norādīja uz Mocarta oratoriju, Baha pasiju un
Monteverdes vesperu dziļo nozīmi. Runājot par kristīgajām vērtībām, kas kā dzīpars
vieno tautas un kultūras, Pontifikālās kultūras padomes prezidents aicināja visus
labas gribas cilvēkus saglabāt un stiprināt Eiropas kontinenta identitāti. Uzsvēra,
ka civilizācija nesagrūst ar lielu troksni, bet gan, zaudējusi būtisko, tā kļūst vāja.
Citējot vācu filozofu M. Heidegeru, skaidroja, ka «šodien pasaule kļuvusi tik nabadzīga,
ka Dieva trūkumu tā vairs nespēj uzskatīt par trūkumu».
Raksturojot patēriņa
sabiedrību, kas ir bīstama no nacionālās identitātes un garīgā viedokļa, arhibīsk.
Džanfranko Ravasi skaidroja, ka mēs atrodamies laivā, kuru vada pavārs. Pasaules sķalruņos
vairs nedzirdam norādes kādā virzienā jāpeld, bet gan to, ko mēs ēdīsim un dzersim.
Pontifikālās kultūras padomes prezidents savu uzrunu noslēdza ar domu, «ja kristietība
aizies no šejienes, mēs zaudēsim kultūru, zaudēsim savu seju».