2008-09-02 18:56:13

Vatikāna radio raidījumiem latviešu valodā - 60


2. septembrī apritēja 60 gadi, kopš ēterā no Romas izskanēja pirmais Vatikāna radio raidījums latviešu valodā. Lai arī Vatikāna radio ir nodibināts agrāk, 1931. gada 12. februārī, raidījumi latviešu valodā ir vieni no pirmajiem Vatikāna radio lingvistiskajiem raidījumiem. Tikai vēlāk, laika gaitā, piepulcējās raidījumi citās valodās un šodien radio saime sastāv no 40 dažādu valodu raidījumiem.

Pirmie raidījumi latviešu valodā ļoti atšķīrās no tiem, ko būsiet pieraduši dzirdēt pēdējos gados un gadu desmitos. Toreiz, noslēdzoties II Pasaules karam, tie bija veltīti tikai un vienīgi ziņām par kara laikā izklīdušajiem cilvēkiem. Reizi nedēļā tika nolasīts saraksts ar vairāku cilvēku vārdiem, lai tuvinieki varētu uzzināt, ka viņi ir palikuši dzīvi un ar radio starpniecību sameklētu to adreses.

Vatikāna radio kopš tā pirmsākumiem vada jezuītu ordeņa locekļi. Arī latviešu valodas raidījumu redakcijā pirmais sāka strādāt jezuītu tēvs Pāvils Bečs, pēc diviem gadiem tēvs Staņislavs Kučinskis. Laika gaitā raidījums pārtapa par universālās Baznīcas un „pāvesta balsi”, kā šeit, radio aprindās, ir pierasts sacīt šodien. Ilgus gadus Vatikāna radio raidījums bija starp tiem nedaudzajiem informācijas avotiem, no kuriem varēja uzzināt patiesību par to, kas notiek ārpus okupētās Latvijas. Vēl šodien daudzi mūsu klausītāji liecina, kā, par spīti dažādiem mākslīgi izraisītiem skaņu traucējumiem, mēģinājuši uztvert balsi no Vatikāna.

Šodien Vatikāna radio ir palicis vienīgais no tiem raidītājiem, kas Latvijas okupācijas gados ārpus mūsu dzimtenes robežām raidīja latviešu valodā. Diemžēl, aizvadītajos gados par lielu nožēlu pieredzējām, kā viena pēc otras tika slēgtas gan Amerikas Balss, gan Brīvās Eiropas, gan Zviedrijas Radio paspārnē savulaik izveidotās latviešu valodas raidījumu redakcijas. Neraugoties uz to, ka pēc „dzelzs priekškara” krišanas, ir bijuši mēģinājumi slēgt arī Vatikāna radio raidījumu redakciju, to ir izdevies saglabāt. Ceram, ka pamatojoties uz šī radio īpašo profilu, proti, uz Labās Vēsts sludināšanu un tās nezūdošo, mūsdienās aizvien pieaugošo aktualitāti, Vatikāna radio raidījumi latviešu valodā skanēs arī turpmāk.

Pēdējos gados, pateicoties jaunajām tehnikas iespējām, līdztekus radio raidījumam, ik dienas ir iespējams lasīt arī Internet mājaslapā ievietoto informāciju par to, kas notiek universālajā Baznīcā, kā arī kultūras, ekumenisma un reliģiju dialoga, taisnības un miera, zinātnes un ētikas, kā arī citās cilvēku sabiedrībai svarīgās jomās.

Vatikāna radio latviešu valodas raidījumu redakcijas 60. dzimšanas diena ir izdevīgs brīdis ne tikai vēsturiska pārskata veikšanai, bet arī pateicībai. Vispirms pateicamies Dievam par to, ka Viņš savā apredzībā ir ļāvis šim radio pastāvēt un darboties dažādos laikmetu griežos. Bez Dieva līdzdalības tas nebūtu iespējams! Pateicamies visiem, kas klausās šo raidījumu. Jubilejas reizē nevaram nepieminēt arī mūsu priekšgājējus – mūžīgo mieru, tēvu Pāvilu Beču un mūžīgo mieru, filoloģijas zinātņu doktori Martu Rasupi. Sirsnīgus sveicienus sūtam mūsu ilggadējiem redakcijas darbiniekiem un bijušajiem kolēģiem, jezuītu tēvam Staņislavam Kučinskim, Viņa Ekselencei, bīskapam Andrejam Ārvaldim Brumanim un Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsai Terezitai Bondarei. Paldies par jūsu dzīves gudrību un bagātīgo pieredzi, kurā dāsni dalījāties!

Pateicamies visiem, kuri dažādos laika posmos ir strādājuši Vatikāna radio latviešu valodas raidījumu redakcijā. Tāpat vēlamies izteikt pateicību visiem, kas ir atsaucīgi raidījumu bagātināšanā. Tie ir mūsu korespondenti, kas palīdz uzzināt par diecēžu jaunumiem, tie ir priesteri, kas rosina iedziļināties garīgās dzīves patiesībās un atklāt nekad nepārejošās vērtības. Taču vislielākā pateicība lai ir mūsu klausītājiem, mūsu pastāvīgajai auditorijai – garīgās kārtas locekļiem, semināristiem, ticīgajiem lajiem, kā arī visiem, kam šie raidījumi interesē. Mīļi gaidīti klausītāju pulkā tie, kam Vatikāna radio raidījumu gadās uziet nejauši! Ceram, ka jums izdosies ko gūt savam prātam un dvēselei!

Inese Šteinerte







All the contents on this site are copyrighted ©.