Gaidot pāvesta vizīti Sardīnijā: arh. Dž. Mani par salas iedzīvotājiem, Baznīcu un šeit dominējošo dzīves uztveri

Septembrī pāvests Benedikts XVI gatavojas doties divos ceļojumos. Jau ziņojām, ka 12. septembrī viņš ieradīsies Lurdā, lai svinētu Dievmātes parādīšanās 150. gadskārtu. Dažas dienas pirms tam, 7. septembrī, viņš ir iecerējis apmeklēt arī Kaljāri pilsētu Sardīnijā. Šeit pāvests piedalīsies vietējās Baznīcas pasludinātā mariāniskā gada svinībās un pagodinās Sardīnijas debesīgo aizbildni Bonaria Dievmāti.

1985. gadā Sardīniju apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II. Kopš tā laika ir pagājuši 23 gadi. Jautāts, kas šai laikā ir mainījies, Kaljāri arhibīskaps Džuzepe Mani atbild, ka Sardīnijā izmaiņas nav straujas. Tā ir sala, kurā joprojām var apbrīnot neskartas dabas bagātības. Šeit nekad nav pastāvējušas nedz lielas industriālas ražotnes, nedz arī plašu ceļu tīkli. Sardīnija joprojām ir ļoti vienkārša. Cilvēki šeit dzīvo rimtu, nesteidzīgu dzīvi. Lai arī Sardīnijas sala ir lielāka par Sicīliju, iedzīvotāju tajā ir daudz mazāk. Ziemā visā salā dzīvo ap 600 tūkstoši cilvēku, bet vasarās, līdz ar atpūtnieku pieplūdumu, kādi 2 miljoni.

Runājot par problēmām, Kaljāri arhibīskaps stāsta, ka cilvēki šeit maz tiecas pēc izglītības. Sardīnijā joprojām valda agrāri pastorāla kultūra, kurā izglītība nav prioritāte. Pozitīvs aspekts, savukārt, ir centieni saglabāt ģimenes vērtības. Šeit tās joprojām ir lielā cieņā.

Bez tam, Sardīnija izceļas ar garīgām un reliģiskām vērtībām. Cilvēki dzīvo saskaņā ar savu ticību, daudz lūdzas, ir iesaistījušies dažāda veida brālībās, kur piekopj tautas dievbijības tradīcijas. Tai pašā laikā maz uzmanības tiek veltīts teoloģiskām pārdomām. Tomēr, neraugoties uz iedzīvotāju intereses trūkumu par reliģiskās izglītības padziļināšanu, Kaljāri jau 80 gadus darbojas jezuītu vadīta Teoloģijas fakultāte.

I. Šteinerte