Frīzingā notiek kongress par čigānu integrāciju sabiedrībā

„Čigāni, to vieta Baznīcā un sabiedrībā” – ar šādu nosaukumu 1. septembrī Vācijas pilsētā Frīzingā sākās VI Starptautiskais kongress par čigānu pastorālo aprūpi. Kongresu rīko Pontifikālā migrantu un ceļotāju pastorālās aprūpes padome sadarbībā ar Vācijas Bīskapu konferenci. Pasākuma rīkotāji vadās pēc pāvesta Benedikta XVI aicinājuma rūpēties par migrantu integrāciju sabiedrībā, sekmējot viņu cilvēcisko, kultūras un profesionālo sagatavotību. Tas attiecas arī uz čigāniem, kas īpatnējās pasaules uztveres un dzīves stila dēļ biežāk nekā citi tiek pakļauti diskriminācijai.

Kongresā Frīzingā ir pārstāvētas galvenokārt tās zemes, kurās čigāni ir sastopami visvairāk. Tās ir vairākas Eiropas zemes, Brazīlija, Indija, Čīle, Filipīnas, Indonēzija. Tikšanās laikā ir nolemts aplūkot problēmas, kas saistās ar čigānu pastorālo aprūpi, izskatīt iespējas, kas ļautu izveidot un attīstīt tādas struktūras, kas kontrolētu situācijas, kurās čigāni varētu kļūt par draudu pārējai sabiedrībai, vai arī paši tikt pakļauti apdraudējumam. Tāpat ir nolemts parūpēties par čigānu turpmāku iesaistīšanu dažādos projektos, kuru mērķis ir veicināt viņu izglītību, garīgo un materiālo attīstību.

Kongresā piedalās vairāki Baznīcas vadītāji, misionārā darba veicēji, kā arī paši čigāni, kas pārstāv dažādas apvienības. Tā, piemēram, relatoru vidū ir Rom un Sinti federācijas pārstāve Eva Ridzina, kas gatavojas runāt par čigānu jauniešu situāciju un viņu nākotnes perspektīvām. Tāpat no čigānu vidus kongresā piedalās Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību organizācijas konsultants čigānu jautājumos Nikole George.

Šobrīd pasaulē ir 36 miljoni čigānu, kas ir izkaisīti pa visu Eiropu, abiem Amerikas kontinentiem un dažām Āzijas zemēm. Tiek lēsts, ka apmēram 8 miljoni čigānu dzīvo Indijā, kas tiek uzskatīta par šīs etniskās kopienas izcelsmes vietu. Dažādās zemēs čigānu skaitu ir grūti aprēķināt, jo daudzi no viņiem nemitīgi ceļo no vienas vietas uz citu. Statistikas dati par čigānu skaitu Eiropā svārstās no 9 līdz 12 miljoniem. Visvairāk viņi ir koncentrējušies Austrumeiropas un Centrāleiropas zemēs. Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvo gandrīz miljons čigānu. Čigāni pārstāv dažādas etniskās grupas, no kurām vispazīstamākās ir rom, sinti, manuši (manousche), kalē (kalé), jenišes (yéniches), ksoraksane (xoraxané).

Pontifikālā migrantu un ceļotāju pastorālās aprūpes padome atgādina, ka čigāni ir pakļauti diskriminācijai gandrīz visās jomās. Viņiem grūtāk nekā citiem ir pieejama izglītība, darbs, sociālā un medicīniskā aprūpe. Čigānu sadrumstalotība daudzos klanos un ģintīs traucē saglabāt vienotību, kas ir nepieciešama, lai šo kopienu pārstāvētu sarunās ar valstiskajām institūcijām. Tomēr, pēdējā laikā vairākās zemēs čigāni sāk izpelnīties politiķu uzmanību. Tiesa gan, šī uzmanība visbiežāk tiek pievērsta tikai pēc tam, kad kāds čigānu kopienas loceklis ir pastrādājis kādu smagu noziegumu. Romā pirms kāda pusgada no Rumānijas ieceļojis čigāns nogalināja itāliešu tautības sievieti. Kā reakcija no drošības orgānu puses sekoja čigānu apmetņu iznīcināšana vairākos pilsētas nomales rajonos, taču drīz vien čigāni sāka sliet apmetnes citur. Diemžēl, nopietni un pārdomāti soļi, kas tiek sperti čigānu integrācijas virzienā, vai viņu imigrācijas kontrolē, kurai tomēr būtu jāpievērš visneatliekamākā uzmanība, krietni vien atpaliek no vienkāršām izgaiņāšanas metodēm.

I. Šteinerte