27. augustā Baznīcas svēto kalendārā iekļauts Augustīna mātes Monikas vārds. Monika
tiek godināta kā visu māšu debesīgā aizbildne. Nelokāmas ticības vadīta, viņa nemitējās
lūgties par sava pirmdzimtā dēla Augustīna atgriešanos. Kā zināms, Augustīns, ko Baznīca
atzīst par vienu no visu laiku izcilākajiem doktoriem, savulaik bija attālinājies
no ticības un sācis meklēt eksistences jēgu dažādos filozofiskos virzienos, kuri atšķīrās
no kristietības.
Svētā Monika dzīvoja IV gadsimtā Āfrikas kontinenta ziemeļos.
Lai arī cik liela mīlestība viņu saistītu uz dzimto zemi, Augustīna māte nevilcinājās
to atstāt, lai Romas ostas pilsētā Ostijā sameklētu savu dēlu, kas turpināja pārdzīvot
tumšus, iekšējās apmaldīšanās brīžus. Šeit, Ostijā, svētā Monika arī nomira. Vēsturiskie
avoti liecina, ka viņai tad bija 56 gadi. Vairākus gadsimtus vēlāk, Monikas miesas
no Ostijas tika pārvestas uz viņas dēla vārdā nosaukto Romas baziliku, kur tās atdusas
arī šodien.
Ko svētā Monika māca mūsdienu sievietēm? Uz šo jautājumu atbild
augustīniešu ordeņa tēvs Džankarlo Čeriotti: „Var mācīties to, ka viņa bija nopietna,
nelokāmu principu sieviete un uzmanīga māte, kas rūpējās par savu bērnu nākotni (bez
Augustīna viņai bija vēl divi bērni), par viņu izglītību saskaņā ar nepārejošām vērtībām,
nevis ārējiem panākumiem.”
Pāvests Jānis Pāvils II vēstulē Mulieris Dignitatem
– par sieviešu cieņu, Moniku ir ierindojis kristīgās vēstures garīgi stiprāko sieviešu
sarakstā. Pirms nāves viņa vēl paspēja izbaudīt prieku par to, ka Augustīnā bija notikušas
pilnīgas pārmaiņas. Savu atgriešanos ticībā viņš apvienoja ar Dieva meklējumiem nemitīgos
pētījumos un rakstos, kas ir atstāti Baznīcas mantojumā. Tie turpina kalpot par studiju
objektu teologiem un visiem, kuri vēlas padziļināt zināšanas par ticību.