Arhibīskapi Klaudio Gudžerotti un Antonio Mennini par situāciju Gruzijā

Daudzus labas gribas cilvēkus nespēj atstāt vienaldzīgus notikumi Gruzijā. Daudzi pauž izbrīnu par Krievijas nekaunīgo rīcību šai zemē un par to, ka Krievijas sabiedrība attiecībā uz šiem notikumiem tiek maldināta ar masu mediju starpniecību.

Pirms dažām dienām Vatikāna radio sazinājās ar Svētā Krēsla apustuliskajiem nuncijiem Gruzijā un Krievijā. Arhibīskaps Klaudio Gudžerotti, kurš veic nuncija pienākumus Gruzijā, telefoniskā intervijā no Tbilisi pastāstīja, ka, neraugoties uz ievainojumiem un ciešanām, gruzīni ar apbrīnojamu pašcieņu cenšas atkopties no tiem nodarītā posta. Tai pašā laikā nav iespējams aprūpēt visus slimos un ievainotos. Dažādas karitatīvās organizācijas cenšas izveidot lauku slimnīcas, taču trūkst naudas medicīniskajām un sanitārajām vajadzībām. Joprojām ir nepieciešams starptautiskās kopienas atbalsts.

Līdzās Osetijas zemes statusam, aizvien vairāk kļūst redzams, ka šim karam ir bijuši citi cēloņi. Jautāts, cik lielā mērā karu ir ietekmējis fakts, ka no Kaukāza uz Eiropu plūst nafta, arhibīskaps Gudžerotti sacīja: „Vārds „nafta” mūsdienās ir kļuvis par maģisku vārdu un to aizvieto ar vērtībām, kuras agrāk rakstīja ar lielo sākuma burtu. Bez šaubām, naftas un gāzes problēmai ir liela ietekme ne tikai uz šībrīža konfliktu, bet arī uz visu ģeopolitisko stāvokli šai reģionā.”

Uz jautājumu, vai masu informācijas līdzekļi šais dienās, kad liela uzmanība tiek pievērsta Olimpiskajām spēlēm Pekinā, ir korekti un objektīvi atspoguļojuši karu Osetijā, Svētā Krēsla sūtnis Gruzijā atbildēja: „Varu teikt, ka redzēju teicamas kvalitātes ziņas dažos starptautiskajos televīzijas kanālos. Taču jāsaka arī, ka nav viegli orientēties informācijā no vietām, kur mediji tiek pakļauti stingrai politiskās un ekonomiskās varas kontrolei, un bieži vien ir pretrunīgi. Tāpēc saprotu, ka arī žurnālistiem nākas saskarties ar milzīgām grūtībām.”

Stāstot par to, ko šais dienās izjūt Gruzijas ticīgie, arhibīskaps Gudžerotti teica: „Šobrīd nākas atzīt, ka trūkst cerības. Cilvēki priecājas, ka viņi ir palikuši dzīvi. Viņi steidz rūpēties par saviem tuviniekiem. Cerība vienmēr dzimst no sirds. Arī Gruzijas Pareizticīgo Baznīca ir mobilizējusies lūgšanā. Ar lielu pateicību Gruzijas tauta ir pieņēmusi pāvesta vēstījumu. Tbilisi laukumā to nolasīja Pareizticīgo Baznīcas patriarhs. Tas vieš cerību, ka ciešanās varēs rast kriestiešu gara vienotību.”

Uz interviju saistībā ar notikumiem Gruzijā, Vatikāna radio aicināja arī Svētā Krēsla pārstāvi Krievijas Federācijā, arhibīskapu Antonio Mennini. Jautāts, kādi ir Eiropas Savienības piedāvātā miera plāna aspekti, viņš atbildēja: „Miera plāns ir ļoti svarīgs solis uz priekšu, jo abas puses ir piekritušas šim dokumentam, kas tapis prezidentu Sarkozī un Medvedeva redakcijā. Vienā no sešiem punktiem runa ir par atteikšanos pielietot spēku. Tas stabilā veidā ļaus sniegt humāno un medicīnisko palīdzību. Gruzija ir vēlējusies, lai nākotnē diskusijai netiktu pakļauts abu separātisko reģionu juridiskais statuss, taču šim punktam pagaidām vēl ir otršķirīga loma. Šobrīd ir svarīgi, lai noklustu ieroči un konfliktā iesaistītās puses sēstos pie sarunu galda.”

Atbildot uz jautājumu, vai konflikts Osetijā būtu uzskatāms par Kosovas vienpusējas neatkarības tiešām sekām, Svētā Krēsla pārstāvis Krievijā teica: „Par to ir ieminējies prezidents Medvedevs. Taču es neuzskatu, ka Krievija vēlētos izspēlēt divu republiku neatkarības kārti, jo tas varētu izraisīt citas problēmas – ne tikai atsevišķās pasaules vietās, bet arī pašas Krievijas Federācijas iekšienē.”

Jautāts, kas būtu jādara, lai Kaukāza reģionā saglabātu līdzsvaru, arhibīskaps Mennini atbildēja: „Šai ziņā vēlos izmantot bijušā Padomju Savienības prezidenta Mihaila Gorbačova vārdus, kas ir rodami vienā no laikraksta The Washington Post numuriem. Bijušais PSRS vadītājs izsakās, ka Amerikas Savienoto Valstu apgalvojumam par to, ka Kaukāzs ir svarīga ietekmes sfēra, lielā mērā ir taisnība. Daļēji viņš piekrīt arī faktam, ka miers Kaukāzā nevar neinteresēt visus. Taču Gorbačovs piebilst, ka Krievijai ir arī likumīgas intereses šai zonā, intereses, kas izriet no ilgas vēstures, kurā ir bijušas iesaistītas šīs tautas, kā arī no to ģeogrāfiskā izvietojuma.”

Intervijas noslēgumā, uz jautājumu, ko miera saglabāšanas labā varētu darīt Baznīca, arhibīskaps Antonio Mennini atbildēja: „Domāju, ka vispirms, kā to aicināja arī Svētais tēvs, kurš norādīja uz šo tautu kopējām kristīgajām saknēm, ir nepieciešama izglītojoša darbība. Ir jācenšas izgaisināt aizspriedumi pret visu, kas ētiskā un nacionālā skatījumā ir atšķirīgs un var likties savāds. Bez tam, dažādām kristīgajām konfesijām kopā ir jāveicina humānā darbība. Cik man zināms, arī Krievijas Caritas organizācijas pārstāvji ir ieradušies Gruzijā un kopā ar Gruzijas Pareizticīgo Baznīcu izskata iespējas, kas attiecas uz palīdzības sniegšanu kara skartajam reģionam.”

Inese Šteinerte