Norisinās karš Gruzijā. Kā to atspoguļo Vatikāna mediji? Laikraksts L’Osservatore
Romano svētdienas, 10. augusta izdevumā raksta, ka Tbilisi armijas un Osetijas
apgabala separātistu ieilgušās cīņas ir pāraugušas asiņainā karā starp Gruziju un
Krieviju. Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili ir pasludinājis karastāvokli, apsūdzot
Krieviju par to, ka tā ir bombardējusi vairākas Gruzijas pilsētas. Saakašvili pieprasa
nekavējoties izbeigt uzbrukumus. Arī Gruzijas parlaments vienbalsīgi ir apstiprinājis
prezidenta dekrētu par karastāvokļa ieviešanu un nosaka kara likumu visā valsts teritorijā
uz 15 dienu ilgu laiku.
Vatikāna preses dienesta vadītājs Federiko Lombardi
Vatikāna radio pastāstīja, ka pāvests „ar lielām bažām” raugās uz dramatisko notikumu
attīstību. „Diemžēl,” teica tēvs Lombardi, „šie notikumi skar mūs visus. Tie vienmēr
ir kara, vardarbības, nāves fakti. Bez tam, mēs precīzi nezinām, cik patiesībā liels
ir kritušo skaits. Tas sāpina un uztrauc. Diemžēl, Kaukāzs ir viens no pasaules reģioniem,
kurā pastāv liela spriedze, un kas gaismā parādās tikai pēc zināma laika, kas līdz
šim ir bijis uzskatīts par relatīvu miera periodu. Ceram, ka virsroku pār ieroču lietošanu
ņems prāts, griba pēc miera un sarunas. Ķeršanās pie ieročiem nekad nav labākais veids,
lai panāktu mieru”.
Laikraksts L’Osservatore Romano vēstī, ka ASV prezidents
Džordžs Bušs, no Pekinas zvanot Gruzijas prezidentam Saakašvili, kā arī Krievijas
autoritātem, norādīja, ka ir jārespektē Gruzijas teritoriālā integritāte. Viņš pieprasīja,
lai Krievija nekavējoties izbeidz bombardēt Gruziju, jo tas iezīmē bīstamu krīzes
eshalāciju. Krievijas prezidents Medvedevs, atbildot, teica, ka Krievijas karaspēks
veic militāru operāciju tādēļ, lai piespiestu Gruziju ievērot mieru. Medvedevs sarunā
ar Bušu ir piebildis arī, ka vienīgais krīzes risinājums var rasties tikai tad, ja
Gruzija izvāks savas bruņotās vienības no konflikta zonas. Par karu Gruzijā vēl neko
nav izteicies Krievijas premjerministrs Putins un Ķīnas republikas prezidents Hu Jintao,
kuri svētdien tikās Pekinā.
Gruzijai, atšķirībā no citām Kaukāza republikām,
nav savu enerģētisko un minerālo resursu, taču, kā raksta L’Osservatore Romano,
„tā ir uzņēmusi kursu uz Rietumiem, neļaujot sevi iebiedēt aizvien pastāvošajam Krievijas
spiedienam, kas nepieņem Tbilisi autoritāšu centienus iestāties NATO.” „Bez tam,”
teikts avīzē, „Kremlis ir neapmierināts par 2006. gadā pabeigtā naftas vada celtniecību,
kas ir iedragājis Krievijas monopolu un pa kuru uz Rietumu tirgiem plūst no Kaspijas
jūras iegūtā jēlviela.”