Sv. Edīte Šteina un viņas krusta pieredze

9. augustā Baznīca atzīmēja svētās Edītes Šteinas piemiņas dienu. Edīte Šteina bija dziļa filozofe un rakstniece. Viņas darba un dzīves mantojums aizvien turpina ietekmēt plašu intelektuālo aprindu loku Eiropā un visā pasaulē. Īpašu iedvesmu no Edītes Šteinas gūst kristieši, lai arī savu moceklību viņa izcieta par sev dārgo jūdu tautu. Viņa bija karmelītu klostera māsa un vēlējās sevi saukt par Benediktu no Krusta. Nacistu izvērstā ebreju genocīda laikā viņa upurēja sevi līdzīgi Pestītājam, kurš uz krusta atdeva pats savu dzīvību.

Edīte Šteina savulaik uzturēja draudzīgas attiecības ar ievērojamā vācu filzofa, fenomenoloģijas pamatlicēja Edmunda Husserla asistenta Ādolfa Reinaha ģimeni, kas bija konvertējusies protestantismā. Pēc Reinaha nāves viņa apmeklēja viņa atraitni Getingenā. Edīte bija pārsteigta par jaunās sievietes dziļo ticību. Vēlāk viņa rakstīja: “Tā bija mana pirmā tikšanās ar krustu un ar to, cik lielu dievišķo spēku tas piešķir tiem, kas to nes… . Tas bija brīdis, kad sabruka mana neticība, un Kristus sāka apgaismot mani ar savu gaismu – Kristus sava krusta noslēpumā.”

Vēl pēc dažiem gadiem Edīte Šteina izteica šādu atziņu: “Dieva plānā bija lietas, kas nebūt nebija ietilpušas manā plānā. Es nāku pie dzīvās ticības un pārliecības, ka visu manu dzīvi tās vissmalkākajās detaļās, Dievs ir izplānojis savā apredzībā, un ka Viņa visu redzošajās acīs tai piemīt pilnība un jēga.

Godinot Edītes Šteinas piemiņu, ir vērts atcerēties vēl vienu no viņas citātiem: “Tautai nav vajadzīgs tas, kas mums pieder, bet gan tas, kas mēs esam.”

Inese Šteinerte