Ir sākušās olimpiskās spēles Pekinā. Sports kristīgajā skatījumā
8. augustā Pekinā sākas XXIX Olimpiskās spēles. Tajās dalību ņems arī vairāki Latvijas
sportisti. Jūtot līdzi olimpiešiem, ielūkosimies dažās kristiešu atziņās par sportu.
Apustulis Pāvils 1. vēstulē korintiešiem rakstīja: „Vai nezināt, ka tie, kas skrietuvē
skrien, visi gan skrien, bet viens saņem godalgu? Skrieniet tā, lai jūs to saņemtu!
Katrs sacīkšu dalībnieks atturas no visa, un to viņi tāpēc, lai iegūtu iznīcīgo kroni,
bet mēs neiznīcīgo.” (1. Kor. 24,25).
Korintā, kur Pāvils nesa Evaņģēlija
vēsti, atradās nozīmīgs stadions, kurā notika sporta cīņas. Vēlēdamies pamudināt Korintas
kristiešus aktīvāk iesaistīties dzīvē, viņš to salīdzina ar atlētu skrējienu. Izmantojot
salīdzinājumu ar veselīgu sacīkšu garu sportā, svētais Pāvils izceļ dzīves vērtību.
Arī dzīve viņam nozīmē skrējienu uz mērķi, taču šis mērķis nav pārejošais šīszemes
mērķis, bet gan pati mūžība. Dzīve ir kā skrējiens, kurā uzvaru var gūt ne tikai viens
cilvēks, bet gan visi – ja vien viņi to patiešām vēlas.
Pirms neilga laika
Pontifikālā Laju padome izdeva dokumentu „Sporta pasaule šodien. Kristiešu devums
tajā”. „Sports ar savu spēju piesaistīt lielas cilvēku masas un pārvarēt ģeogrāfiskās,
sociālās, ekonomiskās un valodas barjeras, veido vienu no tautas kultūras elementiem,”
teiks publikācijā. Taču sports daudzkārt atrodas tā dēvētās „brīvā laika industrijas”
rokās. Dažiem tas ir peļņas avots.
Tāpat sports mūsdienās tiek pielīdzināts
reliģijai. Patiesībā tas ir kļuvis par īpašu reliģijas surogātu. Stadioni un vingrošanas
zāles ir pārvērsti par īpašiem „jaunā kulta” tempļiem. Labklājības ideoloģija ir novedusi
pie tā, ka cilvēks no rūpēm par sava ķermeņa labsajūtu ir pārgājis pie ķermeņa kulta.
Dažkārt šis kults liek uzņemties pārmērīgu fizisku slodzi, nesabalansētas diētas,
farmakoloģiskas terapijas un pat ķirurģiskas iejaukšanās. Cilvēka ķermenis ir kļuvis
par matēriju, ko piemērot šībrīža modes prasībām.
Tomēr, sportu un rūpes par
savu ķermeni nedrīkst pakļaut sabiedrības maldiem. Tāpēc pasaulē notiek dažādi semināri,
kuros tiek runāts par to, kā saglabāt patiesās sporta vērtības mūsdienu pasaulē. Šai
ziņā savs vārds ir sakāms arī Baznīcai. Pāvests Benedikts XVI vēstījumā Ziemas olimpiskajām
spēlēm Turīnā rakstīja: „Iemiesotais Vārds, pasaules gaisma, apgaismo cilvēku visās
tā dimensijās, ieskaitot arī sporta dimensiju. Nekas nav necilvēcisks, izņemot grēku,
ko Kristus neatzina par vērtību.” Tāpēc pāvests aicina šķīstīt sporta vērtības un
paaugstināt patieso sportu gan individuālā, gan kolektīvā līmenī. Baznīca ir aicināta
nest Kristus gaismu – jo īpaši tur, kur cilvēce riskē nomaldīties, kompromitējot Dieva
dotās dāvanas.
Lūgsimies par sportistiem, kas piedalās Pekinas olimpiskajās
spēlēs. Izmantosim pāvesta Jāņa Pāvila II vārdus, kas teikti 2000. gada Sportistu
Jubilejā: „Kungs Jēzu Kristu, palīdzi šiem atlētiem būt par Taviem draugiem un par
Tavas mīlestības lieciniekiem! Palīdzi viņiem iegūt harmonisku vienību starp miesu
un dvēseli. Lai viņi kļūst par atdarināšanas cienīgiem paraugiem tiem, kas apbrīno
viņu sportiskos panākumus. Palīdzi viņiem kļūt arī par gara atlētiem, lai viņi spēj
iegūt Tavu nenovērtējamo balvu – kroni, kas nekad neapsūbē, bet kas saglabājas uz
mūžiem!”