Benedikts XVI: Ciešanas – cilvēces atjaunotnes avots
Kunga Pārveidošanās svētkos, 6. augustā, Bressanones katedrālē Benedikts XVI tikās
ar klēra locekļiem. „Stundu ilgā tikšanās, kuras laikā priesteri uzdeva vairākus jautājumus
par dažādām tēmām, bija ļoti skaista”, pastāstīja Vatikāna Preses dienesta vadītājs
tēvs Federiko Lombardi. Klātesošie pieskārās priesteriskās kalpošanas tēmai, vides
aizsardzībai, mākslas nozīmei Baznīcā, kristiešu liecībai, grūtībām, kas saistās ar
garīdznieku skaita sarukumu, kā arī citām tēmām. Galvenā vadlīnija, kas vijās cauri
visām sarunām, saistījās ar ticības liecību, kuras saknes meklējamas vienotībā ar
Kristu. Pāvests uzsvēra, ka ticības dzīves pamats ir attiecības ar Dievu, kas tiek
dzīvinātas caur lūgšanu un pazemīgu paklausību Svētajam Garam.
Atsaucoties
uz nesen aizritējušajām Pasaules Jauniešu dienām, Sidnejā, Svētais tēvs atgādināja,
ka šodien ir svarīga jauniešu liecība. Bez tam, ir ļoti nozīmīga liecība, ko nereti
nākas sniegt, kad piedzīvojam ciešanas. Tās ir cilvēces atjaunotnes, mīlestības un
vienotības ar Kungu avots – uzsvēra pāvests. Tēvs Lombardi atzina, ka ļoti aizkustinošs
bija kāda slima priestera jautājums. Šajā kontekstā tika pieminēts Jānis Pāvils II
un viņa brīnišķīgā ticības liecība ciešanās. Tai pat laikā Benedikts XVI piebilda,
ka ir saprotams, ka ciest vienmēr ir grūti.
Attiecībā uz pastorālo darbu pusaudžu
un jauniešu vidū, pāvests teica: „Savā laikā es biju stingrāks, bet vēlāk, Kristus
piemērs man lika kļūt pretimnākošākam. Jo daudzos gadījumos nevaram runāt par nobriedušu
un stingru ticību, bet – par meklējumiem, par vēlmi pēc vienotības ar Baznīcu”. Pāvests
pasvītroja, ka varam būt atvērtāki arī sakramentu administrēšanā. Sakramenti ir būtiski
saistīti ar ticību – viņš skaidroja. No vienas puses, tad ja ticība netiek praktizēta,
sakramentu nevar piešķirt. No otras puses, ja vien redzam kaut nelielu ticības liesmu,
kaut pavisam niecīgu vēlēšanos pēc komūnijas ar Jēzu un Baznīcu, tad jābūt šajā jautājumā
atvērtiem. Raksturojot tradicionālās pāvesta tikšanās ar priesteriem atmosfēru, tēvs
Lombardi apliecināja, ka tā bija ļoti garīga tikšanās.