Konstantinopoles patriarha Bartolomeja I un Maskavas patriarha Aleksija II tikšanās
Kijevā
„Mēs nolēmām darboties kopā, lai uzlabotu attiecības starp abām pareizticīgo Baznīcām,
proti, Krievijas un Konstantinopoles Baznīcu, jo tās abas ir atbildīgas par vienotību”,
tā pēc tikšanās ar Maskavas patriarhu Aleksiju II apliecināja Konstantinopoles ekumeniskais
patriarhs Bartolomejs I. Abu reliģisko līderu pārrunas notika svētdien, 27. jūlijā,
Kijevas metropolīta rezidencē, noslēdzot Kijevas Krievzemes kristietības 1020 gadu
jubilejas svinības.
Bartolomejs uzsvēra, ka šādas tikšanās ir ļoti nozīmīgas
„konstruktīva dialoga veidošanā”. Sarunu lielo lomu atzina arī Aleksijs: „Šodien tika
padziļināti tie jautājumi, kuros mums ir domstarpības, un mēs esam vienisprātis par
to, ka mūsu kopienu delegācijām ir jāmeklē atbildes”.
Komentējot abu patriarhu
tikšanos, arhimandrīts Kirils ir gandarīts: Galvenais sasniegums ir tāds, ka „sākot
ar šodienu katrs solis pretī nesaskaņu pārvarēšanai pareizticīgo Baznīcā Ukrainā tiks
sperts kopā”. Pēc Kirila domām, šīs sarunas ir tiešām ļoti būtisks notikums visā jaunāko
laiku pareizticīgo Baznīcas vēsturē. Šo dialogu var uzskatīt par visnozīmīgāko pasākumu
arī visu šo svinību laikā. Līdz ar to, ir ielikts jauns pamatakmens, un sāksies „jauns
posms abu Baznīcu savstarpējās attiecībās”.
Svētdien no rīta, pie Kijevas
Krievzemes kristītāja kņaza Vladimira pieminekļa, Bartolomejs I vadīja ekumēnisku
liturģisko ceremoniju, koncelebrējot Maskavas patriarham Aleksijam II, Atēnu arhibīskapam
Hieronimam, Tirānas arhibīskapam Anastazijam, Kijevas metropolītam Vladimiram un vietējo
pareizticīgo Baznīcu pārstāvjiem. Savā uzrunā, Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs
pievērsās Baznīcas vienībai un briesmām, ko nes sev līdzi katra šķelšanās. Konflikti
un šķelšanās nevar tikt tolerēti. Katra plaisa Baznīcā apvaino tās dievišķo Vadītāju
– Kristu, un Svētā Gara dāvanas zaudē savu iedarbīgumu tajās personās, kuras izraisa
šķelšanās vai, kuras ir šajā sakarā vienaldzīgas – pasvītroja Bartolomejs. Maskavas
patriarhs Aleksijs, no savas puses, apliecināja, ka „Krievu pareizticīgo Baznīca ir
atvērta tuvākām attiecībām ar jebkuras valsts valdībām, kur vien dzīvo šīs Baznīcas
ganāmpulks”.