Kas ir palicis pēc XXIII Pasaules Jauniešu dienu svinībām? Palicis Sidnejas – modernās
un sekularizētās pilsētas neslēpts apbrīns par pāvestu, kurš nāca nevis kā skolotājs,
bet kā Kristus vietnieks, sludinot Evaņģēlija patiesību relatīvisma pārņemtajā sabiedrībā.
Palikuši pāvesta teiktie vārdi par patiesību, dzīvības svētumu no ieņemšanas brīža
līdz dabiskai nāvei, par cilvēku, kas aicināts mīlēt un būt mīlēts. Palikušas pāvesta
skumjas un ciešanas par bērnu seksuālās izmantošanas no priesteru puses radīto ieļaunojumu.
Palikušas jauno kristiešu sniegtās liecības, ka Baznīca ir jauna un vitāla.
Palicis
atmiņā tas neparastais klusums, kāds valdījis Vissvētākā Sakramenta adorācijas laikā,
ņemot vērā, ka tajā piedalījās 230 tūkstoši jauniešu. Palicis Sidnejas iedzīvotāju
dziļais aizkustinājums, piedaloties grandiozajā Krusta ceļa gājienā. Palikušas aborigēnu
dziesmu un deju ritmu skaņas. Autrālijas iezemieši vēlas integrēties multietniskajā
sabiedrības dzīvē. Pēc šī pasākuma radusies pārliecība, ka Pasaules Jauniešu dienas
ir kļuvušas par Baznīcas neatņemamu sastāvdaļu, kā to pasvītroja Pontifikālās Laju
padomes prezidents kard. Staņislavs Rilko. Palikusi Svētā Gara žēlastība un gaisma,
kas, patiecoties jauniešu ticības priekam un entuziasmam, šo moderno metropoli pārveidoja
par jauno Vasarsvētku vietu.