Benedikts XVI: reliģijas kalpo cilvēkiem

Sidnejas sv. Marijas katedrāles kapitulzālē Benedikts XVI tikās ar Austrālijas nekristīgo reliģiju 40 pārstāvjiem. Pāvestu sveica kard. Džordžs Pells, ebreju un musulmaņu kopienu vadītāji. Kard. Pells norādīja uz tikšanās būtību un to lielo nozīmi ekumenisma dialoga veicināšanā. Jautājums nav tikai par pieklājību vai tīri draudzīgiem saietiem. Visu reliģiju ticīgajiem jāprot parādīt, ka autentiska ticība uz Dievu ir pamats vienotībai un harmonijai, bet nevis sašķeltībai un naidam.

Svētais tēvs uzrunā pasvītroja tiesību uz reliģisko brīvību fundamentālo raksturu un pauda atzinību, ka šī brīvība Austrālijā tiek nopietni ņemta vērā. Tās respekts ļauj cilvēkiem pielūgt Dievu saskaņā ar savu sirdsapziņu un rīkoties saskaņā ar savu ticību. Daži mūsdienu cilvēki, tā vietā, lai reliģijā saskatītu vienotības spēku, uzskata to par šķelšanās iemeslu. Līdz ar to, liela nozīme šodien ir harmoniskām attiecībām starp reliģijām un sabiedrisko dzīvi. Pāvests paskaidroja, kādā veidā reliģija kalpo cilvēcei.

Viens no daudzajiem veidiem kādos reliģija kalpo cilvēcei ir tāds, ka tā atspoguļo cilvēku, izceļot viņa dabā ielikto tendenci dzīvot nesavtīgi un veidot draudzības saites ar tuvākajiem. Cilvēku attiecības, pēc to būtības, nevar aprakstīt ar varas, dominēšanas un savtīgo interešu jēdzieniem. Tieši pretēji, tās atspoguļo un palīdz piepildīt cilvēkā ielikto dabisko vēlmi dzīvot komūnijā un harmonijā ar citiem.

Pāvests atgādināja, ka cilvēks pēc savas dabas ir reliģiska būtne. Viņa sirdī ir ielikta reliģiskā izjūta, un tā viņam ļauj atvērties Dievam un palīdz atklāt, ko nozīmē sevi realizēt. Sevis īstenošana nepastāv mirkļa iegribu egoistiskā apmierināšanā – pasvītroja Benedikts XVI. Cilvēks ir aicināts steigties piepildīt citu vajadzības un veicināt kopējo labumu. Šajā ziņā reliģijas spēlē īpašu lomu, jo māca, ka patiesa kalpošana ir cieši saistīta ar pašsavaldīšanos un upuri. Ticīgajiem, neskatoties uz savu reliģisko piederību, jāprot parādīt, ka cilvēks var būt laimīgs, dzīvojot vienkārši un pieticīgi.

Benedikts XVI pauda pārliecību, ka jaunieši ir spējīgi sevi savaldīt. Skolām jāpievērš uzmanība katra jaunieša garīgās dimensijas nopietnākai pilnveidošanai. Bez tam, visus, kuri strādā izglītības laukā, mudināja piegriezt vērību visām tām vērtībām, kas palīdz jauniešiem bagātināties intelektuālā, cilvēciskā un reliģiskā plāksnē.

Cilvēka dzīve ir liels brīnums. Cilvēks ir apveltīts ar vienreizējām spējām, viņš atšķiras no pārējās radības. Viņš ir spējīgs ne tikai iztēloties to, kas nākotnē būtu tas labākais, bet arī to īstenot. Šajā ziņā pasaules reliģijas ir vienisprātis. Turklāt, Baznīca ir pārliecināta, ka brīvības patiesais avots meklējams Jēzus Nācarieša personā. Kristieši tic, ka tieši Viņš pilnībā atklāj cilvēka spējas un iespējas labā un tikumu jomā, un atbrīvo cilvēku no grēka un tumsas. Tomēr Baznīca vēlas ieklausīties arī citu reliģiju garīgajā pieredzē. Mēs visi kopā varam stāties pretī dažādiem izaicinājumiem. Pāvests pauda pārliecību, ka visas reliģijas tiecas izzināt cilvēciskās eksistences dziļāko jēgu, saskatot tās avots meklējams ārpus matērijas robežām. Beigās Benedikts XVI apliecināja, ka ir ieradies Austrālijā kā miera vēstnesis, un norādīja, ka kopējie miera centieni ir saistīti jēgas un patiesības meklējumiem. Drošu miera ceļu mēs atrodam tad, kad atklājam patiesību.

je/rv