Pāvesta lūgšanu nodomi jūlija mēnesī

Jūlijā Baznīca aicina lūgties: lai pieaug to skaits, kuri kā brīvpratīgie, nesavtīgi un ar pilnu atdevi, kalpotu kristīgajai kopienai. Tāds ir lūgšanu vispārējais nodoms šim mēnesim.

Tā komentētāji piedāvā ielūkoties Benedikta XVI, 2007. gada 4. janvārī, teiktajā uzrunā Romas ‘Mensa Caritas’ apmeklētājiem un darbiniekiem. Pāvests pasvītroja būtisko saikni starp Dieva mīlestību un žēlsirdību pret tuvāko: Mēs mīlam Dievu tad, kad mīlam tuvāko. ‘Mensa Caritas’ apmeklējums notika Ziemassvētku laikā, kad pārdomājam notikumus Betlēmē. Dievs mums atklājās lielā nabadzībā, Viņš ienāca pasaulē kā bērns, kuram nekā nav. Viņš atnāca mūsu vidū, jo mūs mīl un gaida mūsu mīlestību. Dievs ir Mīlestība – pasvītroja pāvests, atgādinot par mīlestības patieso būtību. Mīlestība nav tikai jūtas, tā ir sevis atdeve līdz pat krusta upurim. Ziemassvētku simbols – silīte – mums atgādina, ka mīlestība iet roku rokā ar vienkāršību un nabadzību. Dievs kļuva cilvēks, jo mēs Viņam esam svarīgi. Katrs cilvēks Dievam ir nozīmīgs.

Mensa Caritas ir pirmā Romā dibinātā struktūra, kas uzņem un baro bezpajumtniekus. Tā tika atvērta 1983. gadā. 23 gadu laikā ir uzņemti simtiem tūkstoši grūtībās nonākušo cilvēku – gan itāļu, gan ārzemnieku, un izdalīts vairāk nekā deviņi miljoni pārtikas. Centrs atrodas Colle Oppio – Kolizeja tuvumā. 1992. gada 20. decembrī to apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II. Viņš savas vizītes laikā izteica zīmīgo frāzi: "Cilvēks, kurš cieš, mums pieder. Citiem vārdiem sakot, viņš ir mūsu vidū, mēs nedrīkstam vienaldzīgi viņam paiet garām".

Benedikts XVI, atsaucoties uz savu priekšgājēju, atgādināja, ka šī centra apmeklētājos ik dienas sastopam pašu Jēzu. Viņš – Dzīvības Maize – ir šeit klātesošs un saskatāms. Mensa Caritas centrs apgādā cilvēkus ne tikai ar maizi, kas ir būtiski svarīgi, bet arī kalpo tiem kā personām, nešķirojot ne pēc rases, ne tautības, ne reliģiskās piederības. Iestādes vadītāji vēlas, lai katrs tās apmeklētājs piedzīvotu Dieva mīlestības skaistumu un patieso prieku, ko tā nes sev līdzi.

Savukārt, misiju nodomā šajā mēnesī Baznīca lūdzas: lai Pasaules Jauniešu diena, kuras pasākumi notiks Sidnejā, Austrālijā, iededz jauniešos dievišķās mīlestības uguni un dara viņus par jaunās cilvēces cerības sējējiem.

Dārgie jaunieši, es vēlos jūs aicināt “uzdrīkstēties mīlēt” – raksta Benedikts XVI vēstījumā Pasaules Jauniešu dienai. Nevēlies savai dzīve neko mazāku par mīlestību, kas ir stipra un skaista, un kas spēj visu tavu dzīvi padarīt par priecīgu sevis dāvāšanu Dievam un brāļiem. Mīlestība ir vienīgais spēks, kas spēj mainīt cilvēka sirdi un visu cilvēci, jo tā padara auglīgas vīrieša un sievietes attiecības, attiecības starp bagātajiem un nabadzīgajiem, attiecības kultūru un civilizāciju starpā. To mums skaidri atklāj svēto dzīvesstāsti. Viņi ir patiesi Dieva draugi, kuri atdod sevi un izstaro šo īpašo sākotnējo mīlestību. Centieties viņus iepazīt labāk, uzticiet sevi viņu aizlūgumiem, un centieties dzīvot tāpat kā viņi dzīvoja. Kā spilgtu piemēru, pāvests min Māti Terēzi. Lai pilnībā atbildētu Jēzus saucienam: “Man slāpst!” - saucienam, kas viņu dziļi uzrunāja – viņa sāka rūpēties par mirstošajiem cilvēkiem Kalkutas ielās, Indijā. Kopš tā laika viņas dzīves vienīgā vēlme bija remdināt Jēzus slāpes pēc mīlestības – nevis ar vārdiem, bet gan ar konkrētu rīcību: atpazīstot Viņa izkropļoto seju, kas slāpst pēc mīlestības, visnabadzīgāko cilvēku sejās. Svētīgā Terēze Kunga mācību izdzīvoja praktiskā rīcībā: “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši”. Vēstījums par šīs dievišķās mīlestības pazemīgo liecību ir izplatījies visā pasaulē.

je/rv