Polija: mirusi Eiropas čempione volejbolā Agate Mruz-Olševska
4. jūnijā Polijā izskanēja sēru vēsts. Negaidīti no dzīves aizgāja populāra sportiste
Agate Mruz-Olševska. Jau ilgāku laiku poļu sabiedrība atbalstīja viņu gan morāli,
gan sniedzot konkrētu palīdzību cīņā ar asinsvēzi. Atbalstīja un apbrīnoja, kad slimība
nekļuva par šķērsli, lai dzemdētu meitu Liliānu. Divus mēnešus pēc viņas dzimšanas
22. maijā Agatai tika pārstādītas mugurkaula smadzenes. Kad novājinātajā organismā
parādījās infekcija, tās neuzsāka cīņu. Pēc ārstu domām operācija bija izdevusies,
taču pietrūka laika, lai organisms pieņemtu pārstādītās mugurkaula smadzenes. Tomēr
ticu, ka nāve ir augstāku spēku atklāsme. Tā ir piedzimšana jaunai dzīvei – Agatas
nāves dienā teica Vroclavas Transplantoloģijas Klīnikas vadītāja profesore Alicja
Hibicka – "Vēl vakar mēs ticējām, ka mums izdosies Agati glābt. Vakarā bijām cerību
pilni, ka iesāksies bakteriofāgu veidošanās… Pārstādītās smadzenes neuzsāka šo funkciju,
lai gan varēja. Diemžēl Dieva lēmumus dažreiz nevar izmainīt kā vien cilvēks necenstos
un ko vien nedarītu."
Polijas prezidents Lehs Kačinskis mirušajai volejbolistei
piešķīra Polijas Atdzimšanas Kavaliera Krusta Ordeni. Agatas nāves dienā viņas dzimtajā
pilsētā Tarnovā tika svinēta Euharistija, kur lūgties par aizgājēju ieradās viņas
bijušās treneres un vietējā kluba volejbolistes. Mēs apbrīnojam viņu par uzsākto cīņu
ar slimību un par to, ka izvēlējās mātes paaicinājumu - teica viņas sporta kolēģes.
Divdesmit sešus gadus vecā Agata Mruz-Olševska, divkārtēja Eiropas čempione volejbolā
nomira Vroclavas slimnīcā, kur risinājās viņas varonīgās cīņas ar smago slimību pēdējais
cēliens.
Agatas Mruz-Olševskas bēru svinības notiks 9. jūnijā Tarnovā. Tās
iesāks sv. Mise dzimtajā draudzē, kur tieši gadu atpakaļ šajā pašā datumā tika slēgta
viņas laulība ar Jaceku Olševski. Preses konferencē viņas vīrs pasvītroja, ka viens
no grūtākajiem Agatas lēmumiem bija izvēle dzemdēt bērnu, lai gan bija ārstu ieteikumi
veikt abortu un nepārtraukt ārstēšanu. "Agata nekad nemainītu savu veselību pret meitas
dzīvību, nekad nemainītu savu lēmumu. Liliāna ir tas visbrīnišķīgākais, kas viņas
dzīvē bija noticis", teica Agatas vīrs Jaceks.
"Es ceru, ka Agatas nāve nebūs
veltīga, jo ar visu savu dzīvi un arī pēdējos mirkļos, kad zināja, ka ir ļoti slima,
viņa gribēja teikt pasaulei, ka slimību var pārvarēt. Polijā par asins vēzi un asins
slimībām tiek runāts ļoti maz. Lai tas mainās. Agata gribēja parādīt, ka ar šo slimību
var cīnīties. … Taču Agati Dievs aizsauca pie sevis. … Lai viņa paliek mūsu atmiņā
kā dzīves pilna, jauka, silta, simpātiska persona, kas prata vienot cilvēkus volejbola
laukumā, taču laikam vēl vairāk ārpus tā, kad deva cerību cilvēkiem, kas cīnījās ar
slimību. Es to zinu, jo man zvana no Hematoloģijas Centra Varšavā, kur Agata ar savu
cīņas sparu aizdedzināja simtiem cilvēku, kuri par viņu neko nezināja, kad viņa bija
volejboliste. Iepazina viņu tad, kad gulēja slimnīcā", teica Agatas vīrs.