Marijas "Magnificat" ir vispatiesākā pestīšanas vēstures interpretācija

31. maija vakarā (plkst. 20) sv. Pētera laukumā notika Vissvētākajai Jaunavai Marijai veltītā mēneša noslēguma dievkalpojums: rožukroņa lūgšana, Vārda liturģija un procesija. Ticīgie ar aizdegtām svecēm rokās lūdzās, lai „visi kristieši pieņemtu Dieva gribu, arī tad, kad to pilnībā neizprot, lai viņi nekad nepazaudētu cerību nākotnei”. Lūdzās par ģimenēm, lai „tās būtu ticības un mīlestības skolas”. Izskanēja lūgšanas vārdi arī par Itāliju, lai „tā vienmēr paliktu par kristīgu valsti”.

Dievkalpojumā, ko organizēja Romas vikariāts un Vatikāns, tika skaitīta rožukroņa priecīgā daļa. Tās laikā sv. Pētera laukumā notika procesija ar Dievmātes statuju. Vārda liturģijā tika nolasīts Apustuļu darba grāmatas fragments par Kristus debesīs uzkāpšanas notikumu un sv. Lūkas evaņģēlija fragments par sv. Elizabetes apmeklējumu.

Šogad maija mēneša pēdējā dienā Baznīca svinēja gan Vissvētākās Jaunavas Marijas apmeklēšanas, gan Marijas Bezvainīgās Sirds svētkus. Par to runāja Benedikts XVI, kurš dievkalpojuma dalībniekiem pievienojās plkst. 21. Pāvests atgādināja, ka rožukronis ir „Kristus dzīves notikumu meditācija kopā ar Mariju”. Svētais tēvs mudināja visus ticīgos skaitīt rožukroni gan savās ģimenēs, gan draudzēs. Skaidrojot pateicības himnas „Magnificat” nozīmi, pāvests uzsvēra, ka tas ir Marijas ticības apliecinājums. Ticība piepilda cilvēku ar paļāvību un atbrīvo to no bailēm. Viņš skaidroja, ka Marija ir svētīga tādēļ, ka ieticēja. Viņa ar ticību pieņēma Kunga Vārdu, kas kļuva miesa. Ticības gaismā Marija saskatīja, ka šīs pasaules troņi un bagātības ir pārejošas. Tikai Dieva tronis ir stiprā klints. Visās paaudzēs Marijas „Magnificat” ir vispatiesākā un visdziļākā pestīšanas vēstures interpretācija – skaidroja pāvests. Pēc uzrunas Benedikts XVI nolasīja Dievmātei veltītu lūgšanu.

sk/rv