Katoļu žurnālistu tikšanās Toronto

28. maijā Toronto notika gadskārtējā ASV un Kanādas katoļu mediju darbinieku sanāksme. Tajā kā viesi piedalījās arī Pontifikālās Sociālo komunikāciju padomes prezidents Klaudio Marija Čelli un Svētā Krēsla preses dienesta vadītājs, Vatikāna radio un Vatikāna televīzijas ģenerāldirektors Federiko Lombardi.

Atklājot sanāksmi, Klaudio Marija Čelli sacīja, ka sociālās saziņas jomā strādājošo uzdevums šobrīd ir pārdomāt par kultūras izmaiņām, ko nesusi straujā tehnoloģiju attīstība. Viņš norādīja, ka ir nepieciešama atjaunota domāšana, lai cilvēcei spētu labāk sludināt Kristus Labo vēsti. „Mūsu vēsts vienmēr ir tā pati,” viņš atgādināja. „Tas ir Jēzus Nācarietis, taču ir svarīgi pārdomāt, kā mēs iepazīstinām ar Viņu aizvien mainīgo pasauli.”

Pontifikālās Sociālo komunikāciju padomes prezidents uzsvēra, ka Baznīcai ir jāizmanto visi resursi, kas atrodas tās rīcībā, lai spētu sasniegt aizvien vairāk cilvēku, jo īpaši tos, kas meklē sev dzīves jēgu. Arhibīskaps Čelli piebilda, ka kristīgajiem masu informācijas darbiniekiem ir jābūt gataviem pavadīt citus viņu dzīves gājumā. Viņiem ir jāapzinās savs aicinājums kalpot, veidojot dialogu ar kultūru, kurā atrodamies.

Klaudio Marija Čelli izteica pārliecību, ka cilvēka sirdī ir dziļa tiekšanās pēc Dieva. Vatikāna pārstāvis to nosauca par „nostalģiju pēc Dieva”. No sociālās saziņas darbiniekiem tiek prasīta atvērtība pret šo tiekšanos.

Kā relators sanāksmē Toronto uzstājās arī jezuītu tēvs Federiko Lombardi. Viņš pastāstīja, ka septiņpadsmit darba gados, kas jau pavadīti Vatikāna radio, viņam ir bijusi izdevība piedalīties apustuliskajos ceļojumos kopā ar pāvestu Jāni Pāvilu II un vēlāk arī ar Benediktu XVI. Jānis Pāvils II vienmēr esot izrādījis lielu interesi par to, kā viņa ceļojumu atspoguļo masu mediji. Kopā ar saviem līdzstrādniekiem viņš vēlējies pārdomāt par to, kuri vēstījumi cilvēku interesi piesaistījuši vairāk un kuri mazāk. Līdzīgu interesi izrāda arī Benedikts XVI. Pēc katra ceļojuma notiek neformāla saruna par to, kā tas ir atspoguļots plašsaziņas līdzekļos. Tēvs Lombardi atzīst, ka šī pāvestu pieeja atstāj dziļu iespaidu. Viņaprāt, tā daudz ko izsaka par Baznīcas vadītāju attieksmi pret medijiem, par viņu apziņu, ka medijiem pieder milzīga loma cilvēku ikdienas dzīvē.

Tēvs Federiko Lombardi pastāstīja, ka kalpojot Vatikāna radio kopā ar kolēģiem, kas pārstāv 60 dažādas tautības, viņā ir nostiprinājusies pārliecība, ka vārda spēks ir jāizmanto, lai cilvēkus nevis šķeltu, bet aizvien vairāk tuvinātu citu citam, lai veicinātu mieru nevis konfliktus, lai kalpotu savstarpējas sapratnes un dialoga labā, lai veidotu kopienu, kuras bagātības slēpjas tik daudzu talantu saplūsmē.

Informācijas sniegšanā tēvs Lombardi aicināja novērtēt visu, kas ir patiess un objektīvs, to, kam pieder nevis lielāks sensācijas spēks, bet gan prioritāte un vērtības. „Esmu pārliecināts, ka mums, žurnālistiem, nevajadzētu kļūt par vergiem ātrai un tūlītējai notikumu atspoguļošanai, bet vairāk nodoties analītiskam darbam, kas prasa laiku,” savu nostāju pauda Toronto sarīkotās sanāksmes viesis. Viņš piebilda, ka kristīgajiem sociālās saziņas darbiniekiem pašiem ir jābūt par to vērtību lieciniekiem, ko viņi sludina pasaulei.

Šais dienās, uzturoties Kanādā, jezuītu tēvs Federiko Lombardi saņēma Toronto universitātes goda doktora titulu Honoris Causa. Ceremonijas laikā klātesošos uzrunāja televīzijas kanāla „Salt and Light” direktors, baziliāņu kongregācijas tēvs Tomass Rosica. Runājot par tēvu Lombardi, viņš teica: „Esmu daudz ko mācījies no viņā laipnās, klusās un pazemīgās izturēšanās, no viņa sensus Ecclesiae, no viņa humora izjūtas un spējas veikt tik daudzus pienākumus ar tik lielu mieru.”

Goda titula saņēmējs, tēvs Federiko Lombardi, savukārt, atzinās: „Kad es sev jautāju, kā dažos vārdos izteikt dziļāko, sociālo komunikāciju jomā paveiktā darba nozīmi, tad vislielāko rezonansi rodu vārdos: komunikācija vienotības, komunikācija kopības labā. Šai pasaulē, ko iezīmē tik daudzas šķelšanās un kurai tik ļoti ir nepieciešama izlīgšana, vārdiem, vai tie būtu runāti, vai rakstīti, kā arī attēliem, pirmkārt, ir jākalpo, lai cilvēkus vestu kopā, lai stāstītu viņiem patiesību, lai stāstītu par to, kas ir labs un skaists. Ar vārdu un attēlu palīdzību ir jānes prieks un jāliecina par tiem, kas dalās savās zināšanās, savā pieredzē, savā dzīvē. Tādējādi, savstarpēja pazīšanās veicinās savstarpēju cieņu un vēlēšanos dzīvot un attīstīties mierā.”

iš