Vatikāna diplomātiskā korpusa vadītāja vizīte Bosnijā un Hercegovinā

Svētais Krēsls atbalsta Bosnijas un Hercegovinas centienus kļūt par Eiropas Savienības un citu eiroatlantisko institūciju locekli, paziņoja Vatikāna preses dienests. No 26. līdz 29. aprīlim Vatikāna ārlietu valsts sekretārs arhib. Dominiks Mamberti veica vizīti šajā Balkānu valstī. Viņš tikās ar valdības un katoļu Baznīcas pārstāvjiem, kā arī ar žurnālistiem. Piedalījās Starpreliģiju padomes darba sanāksmē. Tās ietvarā darbojas kristieši, musulmaņi un ebreji.

Bosniju un Hercegovinu pēc kārtas vada trīs prezidenti. Viņi pārstāv vietējās etniski-reliģiskās grupas: musulmaņu bosniešus, pareizticīgo serbus un katoļu horvātus. Prezidentu kopīgajā rezidencē Sarajevā tika rīkota tikšanās par godu Vatikāna „ārlietu ministram”. 27. aprīlī Mostaras katedrālē arhib. Mamberti svinēja Euharistiju. Homīlijā atgādināja, ka pāvests Jānis Pāvils II karsti vēlējās apmeklēt šo pilsētu, taču tas nebija lemts. Ar lielām grūtībām viņam izdevās apmeklēt Sarajevu, un vēlāk arī Banja Luku. Arī Benedikts XVI velta lielu uzmanību sarežģītajai situācijai Bosnijā un Hercegovinā – uzsvēra Vatikāna diplomātiskā korpusa vadītājs.

Saskaņā ar statistikas datiem 1991. gadā Bosnijā un Hercegovinā dzīvoja 4 mlj 355 tk. iedzīvotāju, taču sakarā ar trīs gadus ilgo karu (1992.-1995.) to skaits strauji saruka. Bruņotajā konfliktā gāja bojā aptuveni 150 tk. cilvēku, tūkstošiem devās bēgļu gaitās. Pilnīgi vai daļēji sagrautas mājas, slimnīcas, skolas un kulta vietas – gan kristiešu svētnīcas, gan musulmaņu mošejas. 1995. gadā tika noslēgts Deitonas miera līgums, kas sadalīja Bosniju un Hercegovinu divās federālās vienībās — Bosnijas un Hercegovinas Federācijā un Serbu Republikā. Kopš tā laika līguma īstenošanu Bosnijā un Hercegovinā pārrauga ANO ieceltais Augstais pārstāvis.

sk/rv