Pāvests tikās ar Pontifikālās Sociālo zinātņu akadēmijas locekļiem

Pāvests tikās ar Pontifikālās Sociālo zinātņu akadēmijas locekļiem. Viņus uzrunājot, Benedikts XVI atzīmēja, ka aizvadītajos divdesmit gados akadēmija ir devusi vērtīgu ieguldījumu Baznīcas sociālās mācības padziļināšanā un centienos to piemērot tieslietu, ekonomikas un politikas jomās. Šais dienās Pontifikālās Sociālo zinātņu akadēmijas locekļi ir pulcējušies uz sanāksmi, lai aplūkotu tematu „Tiekšanās pēc kopējā labuma. Kā savienot solidaritāti un subsidiaritāti.” Sanāksmē tiek runāts par savstarpējām attiecībām starp Baznīcas sociālās mācības pamatprincipiem – cilvēka cieņu, kopējo labumu, subsidiaritāti un solidaritāti. Pāvests teica, ka šīs būtiskās realitātes, kas izriet no dzīvā kontakta ar Evaņģēliju un konkrētiem sociāliem apstākļiem, ļauj saskatīt un traktēt lietas, ar ko cilvēce saskaras 21. gadsimta sākumā – tādas, kā nevienlīdzība labumu sadalē, izglītības, izaugsmes un attīstības pieejamībā, vides piesārņojums un citas.

Pāvests atgādināja, ka cilvēka patiesā vērtība ir viņa cieņa, bet tāds sociālo apstākļu kopums, kurš ļauj cilvēkiem sasniegt viņu kopējo un individuālo piepildījumu, ir pazīstams kā kopējais labums. Savukārt, solidaritāte prasa, lai cilvēku ģimene dalītos materiālajās un garīgajās vērtībās, bet subsidiaritāte ir sabiedrības aktivitāšu koordinācija tādā veidā, lai atbalstītu dažādu pasaules zemju vietējo kopienu dzīvi.

„Tomēr,” uzsvēra pāvests, „definīcijas vēl ir tikai sākums. Šīs kategorijas ir jāspēj organiski savienot.” Benedikts XVI norādīja, ka izskatot solidaritātes un subsidiaritātes principus Evaņģēlija gaismā, redzam, ka tiem piemīt ne tikai horizontāla, bet arī vertikāla dimensija. Jēzus aicina mūs kalpot citiem, tāpat kā mēs vēlamies, lai viņi kalpotu mums (sal.Lk 6:31) un mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu (sal. Mt 22:35). Šos likumus Radītājs ir ierakstījis katra cilvēka dabā.

Atklājot Tēva mīlestību, Jēzus mums ir mācījis ne tikai dzīvot kā brāļiem un māsām uz šīs zemes, bet pierādījis arī, ka Viņš pats ir ceļš uz patiesu kopību citam ar citu un ar Dievu mūžībā. Šeit izpaužas solidaritātes un subsidiaritātes horizontālā un vertikālā dimensija.

iš