„Kristieši un budisti ir aicināti uzņemties rūpes par planētu zemi”, tā ir vēstījuma
tēma, ko, Vesak svētku ietvarā, budistiem adresējis Pontifikālās starpreliģiju dialoga
padomes prezidents kard. Žans Lui Torāns. Vēstījumu, ko padome laiž klajā ik gadus,
Vatikāns publicējis otrdien, 29. aprīlī. Vesak svētki, saukti par 'pļaujas svētkiem',
kad svin dzimšanu, atmodu, kā arī atceras Budas nāvi, budistiem ir ļoti nozīmīgi.
Šos svētkus atzīmē Šrilankā, Taizemē, Kambodžā, Laosā, Ķīnā, Japānā, Korejā, kā arī
citās valstīs, kur ir budistu kopienas. Šogad tie tiks svinēti no 12. līdz 18. maijam.
Svētku laikā piemin Budas dzīves svarīgākos notikumus.
Pontifikālās starpreliģiju
dialoga padomes izdotajā dokumentā tiek atgādināta Benedikta XVI šī gada Pasaules
Miera dienai veltītā vēstījuma viena no galvenajām raksturlīnijām. Kard. Torāns vispirms
apliecina, ka attiecības starp katoļiem un budistiem ir labas. Uz šī pamata varam
cits citu aizvien dziļāk iepazīt, un kopā darboties, lai veidotu labāku pasauli. „Pieredze
māca”, teikts vēstījumā, „ka dialogs liek katram cilvēkam un katrai sabiedrībai aizvien
vairāk dalīties jau pastāvošajā labvēlībā un harmonijā, kā arī, ar aizvien lielāku
atdevi tuvoties citiem, esot gataviem pārvarēt izaicinājumus un grūtības, kas var
rasties”. Atsaucoties uz Pasaules Miera dienai veltītā vēstījuma saturu, kard. Torāns
atgādina, ka zeme, kuras virsū dzīvojam, ir mūsu mājas. Tā ir „vide, ko Dievs Radītājs
mums ir devis, lai mēs tajā dzīvotu radoši un atbildīgi”. Mums pienākas par to rūpēties.
Kristieši, budisti, kā arī visi zemes iedzīvotāji ir aicināti ar cieņu izturēties
pret radību.
Budistiem adresētajā vēstījumā, tā autors norāda uz dažiem nopietniem
uzdevumiem, par kuriem šodien ir atbildīga visa cilvēce. Tās ir “rūpes par apkārtējo
vidi, stabilas attīstības veicināšana un īpaša uzmanības pievēršana klimatiskajām
izmaiņām”. Bez tam, netieši tiek atgādināts par ekonomiskās un sociālās attīstības
saikni ar ētiku, kas nav noliedzama. Kardināls atzinīgi vērtē gan laicīgās, gan reliģiskās
varas ieguldījumu minēto uzdevumu veikšanā, un mudina gan kristiešus, gan budistus
neatlaidīgāk līdzdarboties, lai veicinātu katra cilvēka atbildību šajā laukā. Tādā
veidā vieni un otrie kopā dos „cerību tīrākai, drošākai un harmoniskākai pasaulei”.
Dokumenta noslēgumā kardināls pauž pārliecību, ka mēs varam izplatīt šo vēsti gan
„ar audzināšanu, gan savu labo piemēru, saudzējot dabu un ar savu rīcību esot atbildīgi
pret mūsu kopējo planētu zemi”.