Šodien aizvien skaļāk tiek runāts par pārtikas krīzi un nabadzības izplatīšanos pasaulē.
Taču tajā pašā laikā tiek noklusēts jautājums par bruņošanās izdevumiem. Tautu evaņģelizācijas
kongregācijas informācijas aģentūras Fides apkopotā statistika liecina, ka pagājušajā
gadā šim mērķim izdoti vairāk nekā 1,2 biljoni dolāru. Izmantojot tikai dažus procentus
no šīs milzīgās summas, katru gadu varētu izglābt no bada nāves aptuveni astoņus miljonus
cilvēku – lasām Fides publicētajā raportā.
Ieroču lielākās ražotājvalstis ir
Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Francija, Ķīna, Japāna, Vācija, Krievija,
Itālija un Indija. Laika posmā no 1997.-2006. gadam bruņošanās izdevumi pieauguši
par 37 proc. Zviedrijas Institūts atbrunošanās jautājumos SIPRI atgādina, ka ieroču
tirgus apriti veicina arī konfliktos ierauto nabadzīgo valstu pasūtījumi. Ieguldot
57 miljardus ASV dolāru veselības aprūpes jomā, tiktu izārstēti 8 miljoni cilvēku,
bet ar 135 miljardiem ASV dolāru varētu īstenot ANO Tūkstošgades attīstības mērķus.
Lai gan šīs summas, salīdzinot ar izdevumiem, kas paredzēti bruņošanās mērķiem, šķiet
smieklīgi mazas, tomēr bagātās lielvaras nesteidzas sniegt palīdzību pasaules nadzīgajām
valstīm.
Raportā pasvītrots, ka cilvēku nogalina ne tikai ieroči, bet arī
pārtikas un konkrētas palīdzības trūkums. Norādot uz pārtikas krīzi, aģentūra Fides
lēš, ka naftas produktu cenu kāpums staruji sadārdzinās arī labības cenas. Tuvākajos
mēnešos tā var pieaugt pat par 56 proc. Un tas nozīmē, ka pasaulē badu cietīs par
100 miljoniem cilvēku vairāk.