Vatikānā notika sanāksme par Baznīcas klātbūtni Internetā

No 25. līdz 27. aprīlim Vatikānā tikās Eiropas Bīskapu konferenču padomes speciālā komisija masu mediju jautājumos. Šīs komisijas uzdevums ir rūpēties, lai Baznīca izmantotu masu informācijas līdzekļus, sludinot Evaņgēliju un veidojot dialogu ar mūsdienu pasauli. Komisijas locekļi tiekas reizi gadā, lai aplūkotu, kā noris Baznīcas darbs medijos, kā arī – lai izstrādātu turpmākās rīcības stratēģijas. Šoreiz lielākā uzmanības daļa bija veltīta Internetam. 2009. gada martā Romā ir paredzēts rīkot konferenci ar nosaukumu “Interneta kultūra un Baznīca”.

Interneta kultūra ir horizonatāla veida kultūra, tāda, kurā visi dalībnieki ir līdzvērtīgi spēlētāji. Pretēja ir vertikālā kultūra, kur saziņa notiek no augšas uz leju, sekojot hierarhiskai skalai. Internets piedāvā tādu socializēšanās iespēju, kur katrs dalībnieks var brīvi izpausties, apmainīties ar zināšanām un kur šo socializēšanās procesu nevada kāds autoritatīvāks dalībnieks. Saziņas centrā parasti ir kāda vērtība, ko izvirza vienas kopienas dalībnieki. Īpaši tas ir vērojams jaunatnes vidū. Vērtības, par kurām tiek diskutēts Internetā, vairs nenosaka vecāki, vai skolotāji, bet horizontālā veidā to dara paši jaunieši.

2009. gadā Eiropas bīskapi, kas vietējās Baznīcās atbild par masu saziņu, centīsies analizēt Internetkultūras iespaidu uz sabiedrību un noskaidrot, kā kristieši var efektīvāk piedalīties kopējā Interneta forumā šīs kultūras un šo vērtību veidošanā.

Lai arī Baznīca jau ilgāku laiku ir iesaistījusies masu medijos, šodien tā ir aicināta pārdomāt un pārskatīt savu saziņas stratēģiju tā, lai efektīvāk tiktu izmantoti gan informatīvie, gan pašas Baznīcas garīgie un cilvēciskie resursi.

Pontifikālās Sociālo komunikāciju padomes prezidents Klaudio Marija Čelli piedāvāja septiņus risinājuma punktus, lai uzlabotu Baznīcas kalpojumu ar mediju starpniecību. Tie ir sekojoši: 1. Profesionālu sociālās saziņas darbinieku sagatavošana vietējās Baznīcās. 2. Nepārtraukts dialogs ar Sociālo komunikāciju fakultātēm vai nodaļām universitātēs. 3. Efektīvāka radio izmantošana. 4. Teoloģiskās pārdomas par sociālo saziņu. 5. Atvērtība pret Baznīcas audiovizuālo klātbūtni pasaules līmenī, piemēram, nesen izveidotajā H2O News portālā. 6. Sadarbība ar Latīņamerikas Baznīcu portālu RIIAL un 7. Piedāvājums pārraidīt nozīmīgus Baznīcas dzīves brīžus pasaules audiovizuālajos medijos.

Baznīcas galvenais uzdevums ir uzmeklēt un uzrunāt cilvēkus, kas meklē Dievu. Kristīgie mediji šai ziņā var kalpot par nemitīgu pavadoni šiem cilvēkiem. Baznīca nedrīkst ierauties sevī, tāpat arī kristiešiem būtu jāizvairās sazināties tikai ar kristiešiem, vai katoļiem tikai ar katoļiem, aizmirstot par tiem, kas nepieder mūsu kopienām. Baznīca nedrīkst ļauties bailēm tikai tāpēc, ka daži to kritizē. Tai ir jāveido dialogs un jābūt atvērtai pret plašāku cilvēku sabiedrību, kā to ir mācījis Vatikāna II koncils. Tāpat, nedrīkst aizmirst, ka cilvēki, jo īpaši jaunieši, tiecas pēc garīguma. Šīs ilgas ir ieliktas katra cilvēka sirdī, arī tad, ja cilvēks tām pretojas. Spilgts piemērs tam ir daudzie komentāri pēc reliģiska satura rakstiem Internetā. Arī portālos latviešu valodā, tādos, kā DELFI, Tvnet, Apollo, Diena un citos bieži var vērot garu komentāru rindu pēc rakstiem, kas saistīti ar Baznīcu un reliģiju. Baznīcai nebūtu jāsatraucas par to, ka tā šais komentāros tiek kritizēta, vai nievāta, bet gan vairāk par to, ka tā nav efektīvā veidā spējusi uzrunāt un pasniegt roku šiem cilvēkiem, kas savā dziļākajā būtībā, bieži vien pašiem to neapzinoties, ir izslāpuši pēc Dieva.

iš