Eiropas kristieši un musulmaņi gatavojas kopējam forumam

No 17. līdz 20. aprīlim Eštergomā, Ungārijā, notika Eiropas Bīskapu konferenču padomes un Eiropas Baznīcu konferences ekumeniska apspriede par attiecībām ar musulmaņiem, kas dzīvo Eiropā. Klāt bija arī vairāki musulmaņi no dažādām Eiropas zemēm. Tikšanās laikā tika lemts par gatavošanos Eiropas kristiešu un musulmaņu forumam, kas notiks šī gada oktobrī Malinā, Beļģijā. Foruma temats sauksies „Būt Eiropas pilsoņiem un ticīgajiem. Kristieši un musulmaņi kā aktīvi partneri Eiropas sabiedrībā.” Saieta sākumā kristieši un musulmaņi iepazīstinās ar savu ieskatu par šo tematu. Vēlāk foruma dalībnieki izskatīs sekojošus jautājumus „Reliģiju loma sekulārajā sabiedrībā”, „Reliģija kā institūcija un kā personīga ticība”, „Kā kristieši un musulmaņi raugās viens uz otru? Kā veicināt respektu un savstarpējo sapratni ar izglītības palīdzību?”, „Kā celt draudzības tiltus? Kādi ir abu kopienu pašreizējie izaicinājumi?”

Apspriedē Eštergomā tika aplūkoti nesen veiktās socioloģiskās aptaujas dati. Tie rāda, ka cilvēki, kas dzīvo aktīvu ticības dzīvi, ir tolerantāki un atvērtāki dialogam. Dievs gan kristiešu, gan islāma reliģijās ir miera un mīlestības Dievs, kuru nedrīkst izmantot, lai attaisnotu vardarbīgu izvēli. Aptauja liecina arī, ka vairākās Austrumeiropas un Centrāleiropas zemēs sadzīve starp kristiešiem un musulmaņiem var kalpot par piemēru arī Rietumeiropai.

Eštergomā notika pārrunas arī par diviem dokumentiem, kas šobrīd tiek sagatavoti publicēšanai. Vienā no tiem ir mēģināts noskaidrot reliģiski motivētas vardarbības cēloņus, otrajā izstrādātas vadlīnijas Baznīcas klēra formācijai saskaņā ar starpreliģiju dialogu. Abus šos dokumentus ir paredzēts izdot 2009. gadā.

Tikko aizvadītajā katoļu un protestantu vienotajā apspriedē par tālāku dialoga veidošanu ar Eiropā dzīvojošajiem musulmaņiem, tika izskatīta arī vēstule, ko aizvadītā gada oktobrī vairāki islāma reliģijas pārstāvji nosūtīja pāvestam Benediktam XVI. Kā jau vairākkārt ziņots, vēstulē ir izteikta griba veikt dialogu uz garīgi sakrāla pamata, dialogu, kas ir brīvs no politiskajiem un ideoloģiskajiem nosacījumiem. Arī šai ziņā Malinā gaidāmā konference varēs dot savu ieguldījumu.

iš