Amerikas prese pasvītro, ka viens no Benedikta XVI vizītes ASV svarīgākajiem notikumiem
bija neplānotā tikšanās ar seksuālās izmantošanas upuriem. «New York Times»
raksta, ka šis Svētā tēva žests nenozīmē priesteru izraisītās krīzes beigas. Tā nav
arī panaceja pret izdarīto ļaunumu. Tomēr tas ir svarīgs simbols, kas veicina dvēseles
ievainojumu dziedināšanu, piedošanu un mieru.
«Washington Post» atgādina,
ka Katoliskā Baznīca ir institūcija ar senu vēsturi, kurā tomēr netrūkst arī melno
lappušu. Mūsdienu pasaulei Baznīca ir galvenā cilvēktiesību aizstāve. Tā brīdina no
pakļaušanās mainīgajiem uzskatiem, modes tendencēm un pārlieku lielās pieķeršanās
materiālajām lietām. Pati Baznīca ne vienmēr bijusi uzticīga pašas noteiktajām normām
– atzīst laikraksta žurnālists.
Masu mediji uzskata, ka ar apustuļa Pētera
pēcteča ierašanos saistītais entuziasms ir pārņēmis arī tos amerikāņus, kuri ir attālinājušies
no Baznīcas. Daudzi ir nokristīti, taču nepraktizējoši katoļi. Daudzi nepieņem pāvesta
mācību. Svētā tēva vārdi nereti viņos izraisa nemieru un dusmas, īpaši, kas attiecas
uz viņa kritiku par radikālo individuālismu, vai arī aicinājums, lai katoļi savu ticību
apliecinātu arī politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.
«New York Times»
plaši informē par pāvesta vizītes trešās dienas programmas norisi: Ņujorkas sinagogas
apmeklējumu un tikšanos ar ortodoksālajiem ebrejiem, kuru priekšgalā stāv austriešu
izcelsmes rabīns Artūrs Šneijers. Viņš uztur labas attiecības ar Vatikānu.