Pāvests: brīvības pamats ir patiesība par cilvēku. Tikšanās ar jauniešiem un semināristiem
Pēc Euharistijas svinībām sv. Patrika katedrālē un īsas atpūtas savā rezidencē, sestdien,
plkst. 16.00 (Latvijā 23.00) Benedikts XVI ieradās Ņujorkas sv. Jāzepa Garīgajā seminārā.
Amerikas jaunieši itāļu valodā sauca «Benedetto! Benedetto!». Augsto viesi sagaidīja
un apsveica kard. Edvards Egans un semināra rektors mons. Džeralds Valšs. Svētais
tēvs vispirms devās uz semināra kapelu, kur viņu gaidīja 50 bērni un jaunieši ar kustību
traucējumiem. Viens no viņiem pāvestam uzdāvināja paša zīmētu gleznu. Benedikts XVI
pauda prieku par iespēju tikties. Raugoties uz viņu dzīves situāciju, pāvets teica:
«Dievs dāvāja jums dzīvības dāvanu un apveltīja jūs ar daudziem talantiem un spējām.
Caur šīm dāvanām jūs varat kalpot Dievam un sabiedrībai».
Nedzirdīgo bērnu
koris nodziedāja sv. Ignācija no Lojolas lūgšanu: «Pieņem, Kungs...un dāvā man savu
mīlestību». Svētais tēvs aicināja lūgties par visu pasauli un viņa pontifikātu. Ar
smaidu viņš teica, ka dzimšanas diena ir kā atgādinājums, ka laiks skrien ar vēja
spārniem.
Izejot no semināra kapelas, Benedikts XVI kārtējo reizi tika sveikts
ar skaļiem saucieniem «Mīlam Tevi!» (We love you!). Pāvests pienāca pie barjeras,
lai apsveiktu jauniešus un pateiktos par sirsnīgo sagaidīšanu. Semināra sporta laukumā
bija sapulcējušies vairāk nekā 20 tūkstoši jauno kristiešu, kuri priecīgi māja ar
dzelteniem lakatiņiem. Bija mazliet jānogaida, līdz norimst prieka saucieni. Pāvests
izmantoja šo brīdi. Viņš piecēlās no sava troņa un devās pie jauniešiem, kuri vienbalsīgi
sauca «Vivat!».
«Nav viegli būt jaunam – uzsvēra kard. Egans, sveicot Benediktu
XVI. Mums visapkārt ir tik daudz dažādu kārdinājumu. Kino, televīzija, prese un internets
– tie ir tikai daži no mūsdienu izaicinājumiem, kas nepārtraukti vilina jauniešus
projām no tā, kas ir svēts un labs. Tādēļ viņiem ir vajadzīga cita balss. Viņiem ir
vajadzīga Kristus vikāra balss, kas aicinātu tos uz taisnību, līdzjūtību, sirds šķīstību
un lūgšanu» – teica Ņujorkas arhibīskaps.
Svētais tēvs Ņujorkas arhidiecēzes
semināram uzdāvināja zelta ornātu. Jaunieši nodziedāja pāvestam veltītu dziesmu vācu
valodā. Benedikts XVI, jokojot teica, ka liek 10 par viņu vācu valodas zināšanām.
Ģērbušies vācu, itāļu, īru, filipīniešu, ķīniešu, grieķu, poļu un meksikāņu tautu
tērpos, jaunieši nesa dāvanas. Kāda jauna afroamerikāniete paskaidroja to nozīmi:
«Mēs dāvājam Tev maizi, rīsus un kukurūzu kā senas un bagātas kultūras tradīcijas
simbolus, kas mūs visus vieno». Pāvests saņēma arī katoļu skolās mācīto vēstures grāmatu,
kā arī Ņujorkas diecēzes sešu svēto un svētīgo attēlus. Pēc tam jaunieši nodziedāja
Visu Svēto litāniju un lūgšanu Tēvs mūsu. Tikšanās noslēgumā kard. Edvards Egans pāvestu
iepazīstināja ar 15 jauniešiem, kuri aktīvi iesaistījušies pastorālā centra darbā.
Būt par Kristus mācekli, lai citiem atklātu cerības ceļu – tāds bija Svētā
tēva uzrunas galvenais temats. Norādot uz Ņujorkas diecēzes svēto un svētīgo dzīves
piemēru, pāvests aicināja jauniešus un semināristus būt par Evaņģēlija lieciniekiem.
Lai gan amerikāņu jaunā paaudze aug labos apstākļos, taču arī tā saskaras ar dažāda
veida grūtībām. Pāvests atsauca atmiņā arī savas jaunības laiku, kad dzimtenē valdīja
nacistu uzspiestā ideoloģija, ka Dieva nav. Arī šodien, brīvības un demokrātijas apstākļos,
ļaunums nav zaudējis savu iznīcinošo spēku. Taču tam nepieder pēdējais vārds. Tāds
ir kristīgās cerības kodols – skaidroja pāvests.
Benedikts XVI runāja par
narkomāniju, nabadzību, rasismu un vardarbību, cilvēka cieņas nonievāšana. Viņš mudināja
jauniešus būt modriem pret nepareizi izprastas brīvības un patiesības manipulāciju.
Patiesības avots ir Jēzus Kristus, kurš nekad nepieviļ – sacīja pāvests. Aicināja
jauniešus sekot Kristum, ejot pa piedošanas, izlīgšanas, pazemības, prieka un miera
ceļu. Norādīja arī uz individuālās un kopīgās lūgšanas nozīmi. Lūgšana ir cerība darbībā.
Uzrunājot semināristus, Benedikts XVI pauda atzinību, ka viņu skaits nepārtraukti
pieaug. Uzsvēra, ka ticīgie gaida, lai viņi būtu svēti priesteri, kuri modinātu visos
cilvēkos ilgas pēc mīlestības un dziļākas ticības dzīves. Aicināja tos stiprināt savu
draudzību ar Jēzu Kristu, Labo Ganu. Pēc tikšanās sv. Jāzepa Garīgajā seminārā pāvests
atgriezās Svētā Krēsla pastāvīgā novērotāja pie ANO rezidencē, kur pavadīja pēdējo
nakti Amerikas zemē.