Ņujorkā dzīvo 8 miljoni iedzīvotāju. Par pilsētas un visu Amerikas Savienoto Valstu
simbolu ir kļuvusi Brīvības statuja, ko izveidoja franču arhitekts Frederiks Ogists
Bartoldi. Statujas pamats, savukārt, ir veidots pēc Gustava Eifeļa rasējuma. Ņujorkas
Piektajā avēnijā, Manhetenas rajonā, atrodas ANO mītne. Tās arhitektoniskais komplekss
ir uzcelts 1952. gadā, pateicoties Džona Rokfellera 8.5 miljoni dolāru lielajam naudas
ziedojumam. Lai arī ANO komplekss atrodas uz ASV zemes un ir šīs valsts īpašums, tam,
gluži tāpat kā vēstniecībām, ir ekstrateritoriālas tiesības. ANO mītni veido trīs
galvenās ēkas. Nozīmīgākā no tām ir 39 stāvus augstā Stikla pils, tai seko Ģenerālās
asamblejas nams, kurā notiek ANO sanāksmes, un otrā ANO ģenerālsekretāra Dāga Hammarskjolda
vārdā nosauktā bibliotēka.
ANO Ģenerālo asambleju veido 192 dalībvalstis, savukārt,
15 valstis veido ANO Drošības padomi. Šo 15 valstu skaitā ir piecas pastāvīgās valstis
un 10 mainīgās valstis, kas tiek nozīmētas ik pēc gada. Pastāvīgo valstu skaitā ir
Ķīna, Krievija, Francija, Lielbritānija un ASV. Pašreizējais ANO ģenerālsekretārs
ir korejietis Bans Kimūns.
Kopš 1964. gada 2. aprīļa Svētajam Krēslam ir sava
pārstāvniecība ANO. Tam ir pastāvīgā novērotāja tiesības, taču nav balss tiesību.
Šobrīd Svētā Krēsla pastāvīgais novērotājs ANO ir arhibīskaps Čelestīno Miļjore.
Benedikta
XVI vizīte ANO mītnē sākās plkst. 10. 45 pēc Ņujorkas laika. Pēc privātas tikšanās
ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimūnu, viņš devās uz Ģenerālās asamblejas zāli, kur
tikās ar nāciju pārstāvjiem. Viņiem teiktajā uzrunā Benedikts XVI atzīmēja, ka ar
ANO palīdzību, valstis ir pieņēmušas universālus mērķus, kuri, lai arī nesakrīt ar
visas cilvēku ģimenes labklājību, bez šaubām, ir kopējā labuma nozīmīga daļa. Organizācijas
pamatmērķi – tiekšanās pēc miera, taisnības, cilvēka personas cieņas, humanitārā sadarbība
un palīdzība, izsaka taisnīgus cilvēka gara centienus un veido ideālus, kuriem būtu
jābūt starptautisko attiecību pamatā. Apvienotās Nācijas tiecas pēc tāda starptautiskās
orientācijas līmeņa, kas celts uz subsidiaritātes principa un tāpēc var atbildēt uz
cilvēku ģimenes prasībām ar starptautisko likumu un struktūru starpniecību. Pāvests
norādīja, ka tas vēl jo vairāk ir nepieciešams laikā, kad pieredzam paradoksu, kurā
lēmumus pieņem tikai daži cilvēki. Benedikts XVI uzsvēra, ka pasaules problēmas ir
nepieciešams risināt ar starptautiskās kopienas kolektīvas darbības starpniecību.
Viņš norādīja uz Āfrikas un citām pasaules zemēm, kas tiek atstumtas no patiesas integrālas
attīstības un tāpēc pastāv risks, ka šīs zemes varētu izbaudīt tikai globalizācijas
negatīvās sekas.
Pāvests aicināja pievērst skatienu zinātnes un tehnoloģijas
atklājumu pielietojuma veidiem. Dažreiz šis pielietojums pārkāpj Dieva radīto kārtību,
dzīvības neaizskaramību, cilvēka personas un ģimenes dabisko identitāti.
Šogad
aprit 60. gadskārta, kopš ir pieņemta Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija. Pāvests
atgādināja, ka šis dokuments ir reliģisko un kultūras tradīciju saplūsmes rezultāts.
Šīs tradīcijas ir vienojusi kopēja vēlēšanās cilvēka personu izvirzīt institūciju,
likumu un sabiedrības centrā. Cilvēktiesības vienmēr ir bijušas arī starptautisko
attiecību centrā, ap kuru ir veidojusies kopēja valoda un ētika. Benedikts XVI uzsvēra,
ka tiesības, kas ir norādītas deklarācijā, balstās uz kopējo cilvēka izcelsmi, jo
cilvēks ir un paliek visaugstākais punkts Dieva Radītāja plānā. Cilvēktiesību pamats
ir dabiskais likums, kas ir ierakstīts cilvēka sirdī un ir klātesošs visās kultūrās
un civilizācijās. Nošķirt cilvēktiesības no šī konteksta, nozīmētu ļauties relatīviskam
lietu skatījumam, saskaņā ar kuru tiesību nozīme un interpretācija varētu būt pakļauta
mainīgumam un izzustu arī to universālais raksturs, dodot vietu kultūras, politiskajām,
sociālajām un pat dažādām reliģiskajām ietekmēm. Nedrīkst aizmirst, ka universālas
ir ne tikai cilvēka tiesības, bet arī pats cilvēks, šo tiesību subjekts, ir universāls.
Pāvests
pastāstīja, ka ar savu klātbūtni šai ANO asamblejā viņš vēlas apliecināt cieņu pret
Apvienotajām Nācijām un uzsvērt, ka organizācija var kalpot kā vienotības zīme starp
valstīm un kā kalpošanas instruments visai cilvēku ģimenei. Bez tam, Benedikts XVI
atgādināja par Katoliskās Baznīcas gribu sniegt sev atbilstošo ieguldījumu tādu starptautisko
attiecību veidošanā, kas katram cilvēkam un katrai tautai ļauj apzināties, ka arī
viņu loma var būt svarīga.
Pēc tikšanās ar Apvienoto nāciju pārstāvjiem, pāvests
atsevišķās audiencēs tikās ar Ģenerālās asamblejas prezidentu un Drošības padomes
prezidentu, vēlāk sekoja tikšanās ar apmēram 60 ANO augstajiem pārstāvjiem.