Pāvests tikās ar ASV prezidentu un karitatīvo organizāciju pārstāvjiem

Sagaidīšanas ceremonija Baltajā namā, 81. dzimšanas dienas svētku maltīte Vašingtonas apustuliskajā nunciatūrā un tikšanās ar ASV katoļu bīskapiem Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas bazilikā – tie bija pāvesta vizītes otrās dienas galvenie pasākumi. 16. aprīlī ASV prezidenta namā Benedikts XVI ieradās ar limuzīnu. Sakarā ar drošības noteikumiem dārza dienvidu daļā tika ielaisti tikai 5 tūkstoši viesu, kuru klātbūtne radīja īpaši dzīvu un priecīgu atmosfēru. Nepārtraukti skanēja saucieni «Viva il Papa!» Harfas pavadījumā tika nodziedāta lūgšana Tēvs mūsu.

Amerikāņi ir līdzjūtīga tauta, kas palīdz grūtībās nonākušajiem cilvēkiem gan savā valstī, gan visā pasaulē – sveicot pāvestu, sacīja prezidnets Džordžs Bušs. Tā ir tauta, kas atzīst kristīgo vērtību nozīmi un ticības lomu sabiedriskās dzīves norisēs. Tā ir moderna un reizē ticīga tauta – pasvītroja prezidents. «Svēto tēv, Amerika ir atvērta Tavam vēstījumam. Tā ir atvērta Dievam. Mums ir nepieciešams Tavs vēstījums». Džordžs Bušs pateicās pāvestam par vizīti un lūdza viņu savās lūgšanās pieminēt amerikāņu tautu.

Svētā tēva uzrunas galvenais temats bija brīvība. Amerikas ilgas pēc brīvības ir vadījusi pārliecība, ka principi, uz kuriem ir jābalsta politiskā un sociālā dzīve, ir cieši saistīti ar morālo kārtību, kas savukārt, balstās uz Dieva Radītāja varenību. «ASV dibināšanas dokumentos ir ierakstīta pārliecība par to, ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi un ka viņiem pieder neaizskaramas tiesības, kas balstās uz dabisko likumu – sacīja pāvests. – Brīvība ir ne tikai dāvana, bet arī aicinājums būt atbildīgiem. Brīvība ir vienmēr jauna un tā ir izaicinājums katrai paaudzei.»

16. aprīlis bija īpaša diena arī pašam pāvestam, kurš atzīmēja savu 81. dzimšanas dienu. No Baltā nama balkona Benedikts XVI un prezidents Bušs apsveica amerikāņus. Pavasara saules pielietajā un ziedošu koku rotātajā dārzā atskanēja dziesma Happy Birthday!

Baltā nama Ovālajā zālē notika pāvesta un prezidenta privāta saruna. Tajā paša laikā Vatikāna valsts sekretārs kard. Tarčisio Bertone tikās ar Kondolīzu Raisu. Klātesoši bija arī apustuliskais nuncijs ASV arhib. Pietro Sambi un ASV vēstniece pie Svētā Krēsla Mērija Anna Glendone.

Vašingtonas Apustuliskajā nunciatūrā Benedikts XVI tikās ar piecu katoļu karitatīvo organizāciju pārstāvjiem - Kolumba bruņiniekiem, Vatikāna Muzeju mākslas mecenātiem, asociācijas Centesimus Annus Pro Pontifice locekļiem, pāvesta asociācijas un Franciskāņu apvienības kristiešu atbalstam Svētajā Zemē dalībniekiem.

Lielākā katoļu karitatīvā apvienība pasaulē ir Kolumba bruņinieki, ko 1882. gadā nodibināja priesteris Maikls Makgivnijs. Šodien tās sastāvā ietilpst 1,7 miljoni locekļu ASV, Kanādā, Meksikā, Polijā, Filipīnās un citur pasaulē. Bruņinieku darbības četri pamatpīlāri ir izglītība, lūgšana, tiesību uz dzīvību aizstāvēšana un finansiālā atbalsta sniegšana. Asociācijas vadītājs prof. Karls Andersons nesen izdeva grāmatu Mīlestības civilizācija.

Vatikāna Muzeju mākslas mecenāti ir cilvēku grupa, kas finansiāli atbalsta šo muzeju un pontifikālās galerijas mākslas darbu konservāciju. Asociācija tika nodibināta 1983. gadā. Tie, kuri sniedz finansiālo palīdzību ir gan paši amerikāņi, gan arī citu valstu iedzīvotāji.

Asociāciju Centesimus Annus Pro Pontifice nodibināja pāvests Jānis Pāvils II 1993. gadā, lai «veicinātu kristīgās sociālās mācības dziļāku iepazīšanu», attīstītu Katoliskās Baznīcas karitatīvo darbību un palīdzētu līdzekļu vākšanā Svētā Krēsla vajadzībām.

Pāvesta asociācija ir Amerikas Savienoto Valstu organizācija, ko 1990. gadā nodibināja kard. Džons Krols. Tās mērķis ir finansiāli atbalstīt dažādās pāvesta iniciatīvas Evaņģēlija vēsts izplatīšanas veicināšanai. Tā sniedz arī palīdzību bezpajumtniekiem, veselības aprūpes struktūrām nabadzīgajās valstīs, dievnamu un semināru būvniecībai un dabas katastrofās cietušajiem. Franciskāņu apvienība sniedz atbalstu kristiešiem Svētajā zemē.

sk, je/rv