Benedikts XVI tikās ar ASV katoļu bīskapiem

Pēc tikšanās ar karitatīvo apvienību pārstāvjiem, Benedikts XVI trešdienas vakarā devās uz ASV Katoļu Bīskapu konferences mītni Vašingtonā un, pēc tam – uz Bezvainīgās Ieņemšanas baziliku. 1843. gadā pāvests Pijs IX Vissvētāko Jaunavu Mariju – ar titulu „Bezvainīgā Ieņemšana” – pasludināja par Amerikas Savienoto Valstu debesīgo aizbildni.

1920. gadā ielikts pirmais akmens Jaunavas Marijas godam veltītā nacionālā sanktuārija būvniecībai. Šim projektam 400 dolāru lielu ziedojumu deva pats pāvests. 1959. gadā notika svētnīcas svinīgā konsekrācijas ceremonija. Pirms 29 gadiem dievnamu apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II. Bezvainīgās Ieņemšanas Nacionālajā sanktuārijā Benedikts XVI tikās ar apmēram 400 ASV bīskapiem un piedalījās vesperu dievkalpojumā. Bazilikas apmeklējumu pāvests iesāka ar klusu lūgšanu Vissvētākā Sakramenta kapelā. Viņš brīdi lūdzās arī Altetingas Dievmātes statujas priekšā. Vesperes notika bazilikas kriptā.

«Tu esi nevis ciemiņš no ārzemēm, bet gan tēvs un draugs Kristū» - teica kard. Frensis Džordžs. ASV episkopāta vadītājs atgādināja, ka katoļu bīskapi šeit ir uzticīgi kalpojuši vairāk nekā 200 gadus. Atzina, ka dažu priesteru veiktais bērnu seksuālās izmantošanas grēks un bīskapu nespēja atrisināt šo problēmu ir sāpīgi ievainojusi ne tikai atsevišķus ticīgos, bet arī ekleziālo kopienu. «Ceram, ka Tu mums parādīsi, kā nest cerību cilvēkiem, īpaši mūsu dārgajiem priesteriem».

Čikāgas arhibīskaps uzsvēra, ka ASV katoļu Baznīca lepojas ar kultūras daudzveidību, taču nemieru rada ideoloģiskās atšķirības, kas vājina ne tikai ticības liecības spēku, bet arī pašu ticību.

Uzrunājot bīskapus, Benedikts XVI norādīja, ka Baznīca nedrīkst pamest savu sargposteni, iestājoties par relatīvismu tikai tāpēc, ka ticībai Amerikas sabiedriskajā dzīvē ir lielāka nozīme nekā vairāk sekularizētajā Eiropā. Pāvests atgādināja, ka amerikāņu katoļi ir dāsni un aktīvi karitatīvajā jomā, nesot palīdzību gan savā zemē, gan ārzemēs. Tomēr Amerikas Savienotajās Valstīs blakus autentiskai ticībai ir vērojama arī spēcīga sekulārisma ietekme, kas vājina attiecības starp ticību un dzīvi.

Svētais tēvs brīdināja, ka «nepietiek ar paļaušanos uz tracionālo reliģiozitāti un nodoties ikdienišķajam darbam, lai gan tās pamati pamazām tiek apdraudēti». Vai uzskatām, ka pietiek ar to, ka baznīcā katru svētdienu apliecinām savu ticību, bet pārējās dienās veicam finansiālas vai medicīniskas operācijas, kas ir pretrunā ar ticību? – jautāja pāvests. – Vai praktizējošiem katoļiem ir tiesības būt vienaldzīgiem pret nabagiem un sabiedrības atstumtajiem, dzīvot tādu seksuālu dzīvi, kas ir pretrunā ar katoļu Baznīcas mācību? Svētais tēvs uzsvēra, ka tikai tad, kad ticība caurstrāvos visus dzīves aspektus, «kristieši patiesi spēs atvērties Evaņģēlija dziedinošajam spēkam».

Pāvests norādīja uz kristīgās formācijas nepieciešamību, Katoliskās Baznīcas sociālās mācības ieviešanu ASV katoļu skolās un rūpēm par ģimenēm. Benedikts XVI runāja arī par bērnu seksuālās izmantošanas radīto skandālu. Daudzi bīskapi atzina, ka viņiem ir liels kauns par dažu savu priesteru amorālo rīcību. Pāvests apsolīja lūgties par amerikāņu episkopāta centieniem izskaust šo ļaunumu, kā arī atzinīgi novērtēja viņu rūpes par varmācības upuriem. Taču, lai panāktu mērķi ir nepieciešams rūpēties, lai bērnos tiktu ieaudzināta veselīga seksualitātes izpratne un tās loma cilvēku attiecībās. Ģimenes pienākums ir nepieļaut, lai bērni iespaidotos no pornogrāfijas un vardarbības, ko nereti piedāvā masu mediji.

Tikšanās noslēgumā kard. Fransis Džordžs pasniedza pāvestam 870 tūkstoši dolāru lielu ziedojumu. Pēdējās divās nedēļās tas tika vākts visās Amerikas diecēzēs. Pateicībā par saņemto dāvanu Benedikts XVI ASV debesīgajai aizbildnei dāvāja zelta rozi.

sk, je/rv