Gatavojoties pāvesta Benedikta XVI vizītei Amerikas Savienotajās Valstīs, ielūkosimies
to evaņģelizācijas vēsturē. Oficiālos avotos tiek norādīts, ka tā aizsākās 1565. gada
28. augustā, svētā Augustīna svētkos, kad spāņu admirālis Pedro Mendezs de Aviles
no kuģa pamanīja Floridas krastus. Tiesa, viņš tajos izcēlās dažas dienas vēlāk. Tā
paša gada 8. septembrī, Jaunavas Marijas dzimšanas dienā, tēvs Fransisko Lopezs de
Mendoza Grahales celebrēja svēto Misi vietā, ko nosauca Nombre de Dios („Dieva
Vārds”). Tā radās pirmā, oficiālos avotos reģistrētā katoliskā misija Jaunajā Pasaulē.
Drīz vien tā pārtapa draudzē, ko nosauca svētā Augustīna vārdā. Šī draudze kalpoja
par pamatu citu misiju izveidei. Tā uzņēma pirmos misionārus, kas ieradās Amerikas
kontinentā.
Lai arī svētā Augustīna misijas punkts Floridā tiek uzskatīts par
vietu, kur pirmoreiz notika Euharistijas svinības, īstenībā katoliskie dievkalpojumi
Amerikas krastos tika svinēti jau iepriekš, piemēram, 1526. gadā tai pašā Floridā
pirmo Svēto Misi svinēja franciskāņi. Jau 1541. gadā viņiem bija misijas arī Kalifornijā.
Tāpat ir saglabājušās rakstiskas liecības par 1539. gada Ziemassvētku Svētās Mises
svinībām pašreizējā Tallahassee pilsētā Floridā.
Arī dominikāņi, to skaitā
tēvs Luiss Kansers un vēl divi priesteri, kas 1549. gadā izcēlās Floridas krastos,
svinēja Eurharistijas ritu. Viņi kļuva arī par pirmajiem ticības mocekļiem Ziemeļamerikas
kontinentā. Misionārus nogalināja vietējie indiāņi. Tāds pats liktenis piemeklēja
arī tēvu Pedro Martinezu – vienu no trim jezuītiem, kas Floridā ieradās 1566. gada
augustā.
Jezuīti, ierodoties Amerikā, izcēlās dažādās kontinenta vietās. Jezuītu
izveidoto Ziemeļkalifornijas spāņu misiju, kas tika nodibināta 1769. gadā, var uzskatīt
par pirmo organizētāko katoļu misiju pašreizējā ASV teritorijā. 1566. gadā trīs jezuīti
apmeklēja Floridas ziemeļu daļu, lai sagatavotos darbam ar Timukua cilts indiāņiem.
Savukārt, tēvs Endrjū Vaits 1634. gadā ieradās svētā Klementa salā uz Potomakas upes
Merīlendas krastos. 1625. gadā pirmie misionāri, lielākoties, jezuīti, sasniedza arī
kontinenta ziemeļu daļu, tai skaitā arī mūsdienu Kanādas teritoriju. Šeit moceklību
izcieta divi katoļu laji, kas bija ieradušies kopā ar jezuītiem. Misionāri, kas ieradās
Ziemeļamerikā, bieži vien izcēlās Kanādas krastos un devās Dienvidu un Rietumu virzienā.
Daudzi no viņiem, pārvietojoties pa Misisipi upi, sasniedza Jaunorleānu.
Veicot
Ziemeļamerikas pirmās evaņģelizācijas analīzi, var izšķirt sekojošu teritoriālu sadali
– Dienvidus un Rietumu krastu kolonizēja spāņi un šeit evaņģelizāciju veica galvenokārt
franciskāņu misionāri, Austrumu krastu kolonizēja angļi un holandieši, un kopā ar
viņiem ieradās protestantu misionāri, savukārt Ziemeļus kolonizēja franči. Izceļoties
Kanādā, franču misionāri devās līdz Montānai Rietumos un Jaunorleānai Dienvidos. Jezuīti
ieradās galvenokārt līdz ar franču kolonizētājiem un bija visaktīvākie misionāri Amerikas
zemē. Arī skaitliski viņu bija visvairāk.