Daudzi Romā notikušo Via Crucis jau būs vērojuši televīzijā, tāpēc neuzkavēsimies
pie Krustaceļa gājiena un meditāciju atstāsta, bet iepazīstināsim ar pāvesta uzrunu
šīs īpašās liturģijas noslēgumā. Krustaceļa dalībnieki ar ticības acīm skata Pestītāja
ciešanas un nāvi. Benedikts XVI teica, ka mūsu skatiens, ko neuzmanīgu dara pasaules
gaisīgās intereses, nu tiek pievērsts Kristum, Viņa krusta kontemplācijai. Ko tad
nozīmē Jēzus krusts? Pāvests paskaidroja: „Krusts ir nemirstīgās dzīves avots, taisnības
un miera skola, universālais piedošanas un žēlsirdības mantojums. Tas ir nemitīgs
bezgalīgās mīlestības pārbaudījums, kas Dievam lika kļūt par ievainojamu, mums līdzīgu
cilvēku līdz pat nāvei krustā. Viņa pienaglotās rokas atveras katram cilvēkam un aicina
mūs Viņam tuvoties pārliecībā, ka Viņš mūs pieņems un apskaus nebeidzamā maigumā.”
Turpinot,
pāvests teica, ka caur sāpīgo krusta gājienu visu laikmetu cilvēki, izlīguši un Kristus
asiņu atpestīti, ir kļuvuši par Dieva draugiem, par Debesu Tēva bērniem. „Draugs!”
– tā Jēzus sauc Jūdu un pēdējoreiz vēršas pie viņa ar aicinājumu atgriezties. Par
draugiem Viņš sauc arī katru no mums, jo Viņš pats ir vispatiesākais visu cilvēku
draugs. Pāvests izteica nožēlu, ka cilvēki, diemžēl, ne vienmēr spēj izprast šīs bezgalīgās
mīlestības dziļumu, ko Dievs veltī visām savām radībām. Viņam nepastāv rases un kultūras
atšķirības. Jēzus Kristus nomira, lai cilvēkos kliedētu neziņu par Dievu, lai atgrieztu
viņus no naida un atriebības jūtām, un no grēka verdzības. Krusts mūs dara par brāļiem.
Benedikts
XVI aicināja uzdot sekojošus jautājumus – kā mēs šo Jēzus atpestīšanas dāvanu esam
izmantojuši? Kā esam izmantojuši Dieva vaiga atklāsmi Kristū, Viņa mīlestības atklāsmi,
kas pārvar naidu? Pāvests turpināja: „Daudzi, arī mūsdienu laikmetā, Dievu nepazīst
un nespēj Viņu rast arī Krustā sistajā Kristū. Daudzi meklē tādu mīlestību un brīvību,
kas Dievu izslēdz. Daudzi uzskata, ka Dievs viņiem nav vajadzīgs. Dārgie draugi, pēc
tam, kad esam kopā apcerējuši Jēzus ciešanas, ļausim, lai Viņa upuris krustā mūs uzrunā,
ļausim, lai Viņš ienes izmaiņas mūsu cilvēciskajā pārliecībā, atvērsim sirdi! Jēzus
ir Patiesība, kas mūs atver mīlestībai. Nebaidīsimies! Mirstot, Kungs atpestīja grēciniekus,
tātad, mūs visus.”
Savu uzrunu Krustaceļa dalībniekiem, pāvests noslēdza ar
citātu no apustuļa Pētera 1. vēstules: „Viņš mūsu grēkus savā miesā uznesa kokā, lai
mēs miruši grēkiem, dzīvotu taisnībai. Viņa brūces jūs izdziedināja” (1 Pt 2,24).
Benedikts XVI uzsvēra, ka šī ir Lielās Piektdienas patiesība – krustā Pestītājs mums
atgrieza cieņu, kura mums pieder, Viņš darīja mūs par Dieva pieņemtajiem bērniem,
jo Dievs mūs radīja pēc sava attēla un līdzības.
Pāvests aicināja: „Uzkavēsimies
krusta adorācijā! Kristu, krustā sistais Karali, dāvā mums patiesu Tevis pazīšanu,
prieku, pēc kura tiecamies, mīlestību, kas piepilda mūsu izslāpušās sirdis ar bezgalīgo.”