Benedikts XVI: Boēcijs un Kasiodors – kultūru un dialoga tikšanās piemērs
Benedikts XVI katehēzes mācību veltīja diviem lieliem rakstniekiem un domātājiem,
kuru radošā darbība ir atstājusi neizdzēšamas pēdas kristietības vēsturē. Pāvests
uzsvēra, ka Boēcija un Kasiodora filozofiskā doma ir aktuāla arī šodien. Boēcijs piedzima
480. gadā Romā, bagātā ģimenē. Viens no viņa populārākajiem darbiem ir «De consolatione
philosophiae». To uzrakstīja cietumā, jo bija netaisnīgi apvainots par līdzdalību
sazvērestībā pret imperatoru Teodoriku. Balstoties uz ticību un gudrību, Boēcijs mēģina
izprast savu ciešanu nozīmi. Pārdomājot kristiešu mācību, viņš nonāca pie slēdziena,
ka “gudrību ļaunums nevar uzveikt”. Nomira cietumā 524. gadā.
Boēcijs latīniski
tulkojis Aristoteļa darbus loģikā un rakstījis traktātus teoloģijā, mūzikas jautājumos
un matemātikā. Savukārt 506. gadā Kalabrijā dzimušais Kasiodors veica daudzus atbildīgus
uzdevumus karaļa Teodorika Lielā galmā. Viņš centās panākt, lai latīņu valoda ir romiešu
kultūras valoda. 538. gadā nodibināja benediktiešu klosteri. Arī Kasiodors ir uzrakstījis
daudzus traktātus par mūziku, vēsturi un teoloģiju.
Pāvests aicināja visus
labas gribas cilvēkus aizstāvēt netaisnīgi notiesāto tiesības, kuri par saviem politiskajiem
un reliģiskajiem uzskatiem nereti tiek pakļauti dažāda veida spīdzināšanai. Ikviens
ieslodzītais, vienalga kāda iemesla dēļ ir nonācis cietumā, izjūt dzīves smagumu un
dvēseles sāpes. To piedzīvoja arī Boēcijs, kurš tika mocīts aiz cietuma biezajām sienām.
Taču arī tur viņš meklēja Dievu, „augstāko labumu, uz ko tiecas ikviens cilvēks pat
to neapzinādamies”. Cietumā Boēcijs meklēja mierinājumu, meklēja gaismu, meklēja gudrību.
Caur ciešanām viņš atklāja patieso labumu vērtību.
Sv. Pētera bazilikā pāvests
tikās ar augstskolu studentiem no Itālijas un citām Eiropas valstīm. Viņš aicināja
jauniešus dziļāk pārdomāt par mūsdienu kultūras un ētikas vērtībām. Benedikts XVI
viņus uzrunāja latīņu valodā. Tikšanās noslēgumā pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku
grupas.