Kazahstānas ticīgo kopiena ir maza un lielākā daļa tās locekļu ir ārzemnieki. Viņi
dzīvo relatīvā reliģiskā brīvībā – sabiedrībā, kas joprojām turas pie tradicionālām
vērtībām. Tā vietējās Baznīcas dzīvi šajā lielajā Vidusāzijas valstī aprakstīja Karagandas
palīgbīskaps Atanāzijs Šneiders intervijā katoļu ziņu aģentūrai Apic. Kopumā ņemot,
situācija, kādā Baznīca atrodas Kazahstānā, pēc bīskapa domām ir diezgan mierīga.
Problēmas rodas ne tik daudz no valsts puses, kas atzīst reliģisko brīvību un veicina
toleranci, cik vairāk no sektu puses, kas ienāk no ASV un Korejas, kā arī no dažu
islāma sludinātāju puses.
Bīskaps Šneiders apliecināja, ka lielākā iedzīvotāju
daļa nemaz nevēlas sektu veidošanos, taču, tā kā valsts garantē reliģisko brīvību,
tad arī sektu darbība netiek ierobežota. Šneiders pauda prieku, ka Baznīca Kazahstānā
var brīvi publiski paust savu viedokli par ļoti delikātiem ētiskiem jautājumiem. Neraugoties
uz 70 gadus ilgo padomju režīmu valstī, tā spējusi „saglabāt morālās un cilvēciskās
vērtības labāk nekā rietumu sabiedrība”. Kazahstānā dzīvo apmēram 250 tūkstoši latīņu
rita un 7 tūkstoši bizantiešu ukraiņu rita ticīgie. Kopējais iedzīvotāju skaits ir
vairāk nekā 17 miljoni. 60 procenti ir musulmaņi. Savukārt, viena trešdaļa iedzīvotāju
ir pareizticīgie. Kopš 1992. gada Kazahstāna uztur diplomātiskās attiecības ar Svēto
Krēslu.