Katoliskās Baznīcas situācija Kazahstānā

Kazahstānas ticīgo kopiena ir maza un lielākā daļa tās locekļu ir ārzemnieki. Viņi dzīvo relatīvā reliģiskā brīvībā – sabiedrībā, kas joprojām turas pie tradicionālām vērtībām. Tā vietējās Baznīcas dzīvi šajā lielajā Vidusāzijas valstī aprakstīja Karagandas palīgbīskaps Atanāzijs Šneiders intervijā katoļu ziņu aģentūrai Apic. Kopumā ņemot, situācija, kādā Baznīca atrodas Kazahstānā, pēc bīskapa domām ir diezgan mierīga. Problēmas rodas ne tik daudz no valsts puses, kas atzīst reliģisko brīvību un veicina toleranci, cik vairāk no sektu puses, kas ienāk no ASV un Korejas, kā arī no dažu islāma sludinātāju puses.

Bīskaps Šneiders apliecināja, ka lielākā iedzīvotāju daļa nemaz nevēlas sektu veidošanos, taču, tā kā valsts garantē reliģisko brīvību, tad arī sektu darbība netiek ierobežota. Šneiders pauda prieku, ka Baznīca Kazahstānā var brīvi publiski paust savu viedokli par ļoti delikātiem ētiskiem jautājumiem. Neraugoties uz 70 gadus ilgo padomju režīmu valstī, tā spējusi „saglabāt morālās un cilvēciskās vērtības labāk nekā rietumu sabiedrība”. Kazahstānā dzīvo apmēram 250 tūkstoši latīņu rita un 7 tūkstoši bizantiešu ukraiņu rita ticīgie. Kopējais iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 17 miljoni. 60 procenti ir musulmaņi. Savukārt, viena trešdaļa iedzīvotāju ir pareizticīgie. Kopš 1992. gada Kazahstāna uztur diplomātiskās attiecības ar Svēto Krēslu.

je/rv