"Globalizācija un jaunie grēki": saruna ar bīskapu Dž. Džirotti

Ģenētiskās manipulācijas, vides piesārņojums, sociālā netaisnība. Lūk, jaunās grēka formas, kas ir parādījušās pie cilvēces apvāršņa un pavada neapturamo globalizācijas procesu. Tas ir jauns izaicinājums arī Apustuliskajai Penitenciērijai, kurai jāpārdomā sava loma laikmetā, kad aizvien mazinās grēka izjūta. Uz laikraksta L’Osservatore Romano žurnālista jautājumiem atbild minētās institūcijas pārstāvis, bīskaps Džanfranko Džirotti.

Apustuliskā Penitenciērija, šķiet, ir maz pazīstama ne tikai plašākai sabiedrībai, bet arī lielai daļai ticīgo.

 
Patiesībā, diemžēl, tā arī ir. Lai arī Penitenciērija šobrīd ir vissenākā Romas kūrijas institūcija, to maz pazīst pat Baznīcas klēra locekļi. Iespējams, ka Penitenciērijas uzdevumu dēļ, tās darbība nav tik redzama, kā citu Vatikāna institūciju darbība. Penitenciērija ir iekšējais Baznīcas forums. Tās uzdevumi sastāv ne tikai no grēku un pārkāpumu izvērtēšanas, bet arī no atstādināšanas no amata, kā arī no iepriekš veiktu atstādināšanu anulēšanas. Tāpat Penitenciērija risina morālas un juridiskas dabas neskaidrības.

Vai uzmanība, kas šodien tiek pievērstam grēkam, izriet no mūsdienu sabiedrības prasībām, vai arī tā tiek balstīta uz pagātnes atzinumiem?

 
Šī uzmanība vienmēr izriet no saišu pārraušanas ar Dievu un cilvēkiem. Grēks atspoguļojas sabiedrībā. Ja vakar tam bija individuālas dabas dimensija, šodien grēkam ir ne tikai individuāla noskaņa vien. Grēks iespaido sabiedrību un šo iespaidu veicina lielais globalizācijas fenomens. Uzmanība pret grēku šodien ir neatliekamāka nekā vakar tieši tā lielās izplatības un destrukcijas dēļ.

Vai Penitenciērija ir nepieciešama joprojām?

 
Bez šaubām! Laikmetā, ko iezīmē attēls un reklāma, kad viss kļūst publisks, tāda institūcija kā Apustuliskā Penitenciērija, kas ir uzmanīga pret iekšējo un mazāk redzamo pasauli, ir nozīmīgs instruments.

Kādi, jūsuprāt, ir jaunie grēki?

 
Pastāv vairākas jomas, kurās šodien ir vērojama grēcīga attieksme pret indivīda un visas sabiedrības tiesībām. Galvenokārt, tā ir biotētikas joma, daži eksperimenti, ģenētiskās manipulācijas, kuru sekas ir grūti paredzēt un kontrolēt. Vēl viena joma ar izteiktu sociālu raksturu ir tā, kas saistās ar narkotiku izplatīšanu. Tad ir arī sociālekonomiskā joma, kur nabadzīgie kļūst aizvien nabadzīgāki un bagātie aizvien bagātāki, kā arī ekoloģija, kam šodien ir jāpievērš īpaši pastiprināta uzmanība.

iš