Vatikāna dārzos tiks uzstādīts piemineklis Galileo Galilejam (1564-1642). Izcilā matemātiķa,
astronoma un fiziķa statuja atradīsies netālu no vietas, kur 1633. gadā par heliocentriskās
teorijas sludināšanu ieslodzījumā tika turēts Nikolajs Koperniks. Pontifikālās Zinātņu
akadēmijas prezidents intervijā angļu žurnālam „The Times” teica, ka „Baznīca vēlas
pabeigt Galileja tiesas prāvu un pilnībā saprast viņa atstāto garīgo mantojumu un
attiecības starp zinātni un ticību”. Prof. Nikola Kabibbo atgādināja, ka Galilejs
bija viens no Linceorum Academia dibinātājiem.
Vatikāna iniciatīva
iekļaujas zinātnieka no Pizas astronomiskā teleskopa izgudrošanas 400 gadu atceres
svinību ietvarā. 4. martā Florences Vēstures un zinātnes muzejā tika atklāta izstāde
«Galileja teleskops – instruments, kas izmainīja pasauli». Svētais Krēsls organizēs
starptautisku konferenci par Galileja vēsturisko tiesas prāvu. Pretēji tā laika uzskatiem,
itāļu zinātnieks nebija pakļauts ne spīdzināšanai, ne sadedzināšanai. Stāvot inkvizitoru
priekšā, viņam nācās atteikties no saviem uzskatiem un pēdējos mūža gadus pavadīt
mājas arestā. Galileja rehabilitācijas procesu uzsāka pāvests Jānis Pāvils II, kurš
1981. gadā speciāli šim mērķim izveidoja ekspertu komisiju. Rezumējot tās darbu, 1992.
gadā oficiāli apstiprināja, ka tā laika teologi bija maldījušies. Galilejs, ticīgs
un dievbījīgs cilvēks, bija gudrāks un tālredzīgāks par viņiem.