"Kunga Eņģelis" kopā ar pāvestu – aicinājums lūgties par mieru Svētajā Zemē un Irākā

Apcerē pirms lūgšanas „Kunga Eņģelis” Benedikts XVI aicināja visus ticīgos lūgties par mieru Svētajā Zemē un par ātrāku vardarbības pārtraukšanu Irākā. Pāvests pauda nemieru par nolaupīto Mosulas arhibīskapu Paulu Faradžu Rahu, uzsverot, ka šāda bezjēdzīga un akla vardarbība ir pretrunā ar Dieva gribu.

«Mudinu visus ticīgos nepārtraukti lūgties par mieru un izlīgšanu šajā reģionā. Dieva žēlsirdībai novēlu nevainīgo upuru dvēseles, apliecinu solidaritāti un garīgo tuvumu cietušo piederīgajiem. Pieprasu, lai Izraēlas un Palestīnas valdība mierīgu sarunu veidā cenšas panākt ilgstošu mieru un nodrošināt tautām labāku nākotni. Dieva vārdā pieprasu izbeigt naidu un atriebību, lai varētu uzsākt dialoga un savstarpējās uzticības ceļu».

Benedikts XVI uzsvēra, ka to pašu viņš novēl arī Irākai, kur ir tik daudz absurdas un aklas vardarbības upuru. Viņš pauda nemieru par to, ka nekas nav zināms par nolaupītā kaldiešu arhibīskapa likteni. Irākas laikraksts Azzaman informē, ka teroristi atļāvuši arhib. Raho telefoniski sazināties ar saviem tuviniekiem. Saskaņā ar minēto laikrakstu, arhibīskaps esot teicis, ka «ir gatavs mirt nevis pakļauties šantāžai». Teroristi pieprasa vairāk nekā miljons eiro lielu atpirkuma maksu.

Uzrunājot sv. Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, Benedikts XVI skaidroja Lielā gavēņa piektajai svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu par Lācara piecelšanu no miroņiem. Šajā notikumā atklājam Jēzu kā patiesu cilvēku un patiesu Dievu. Evaņģēlists norāda uz Kristus draudzību ar Lācaru un viņa māsām: Mariju un Martu. Jēzus viņus tik ļoti mīlēja, ka bija gatavs veikt brīnumu. «Mūsu draugs Lācars guļ, bet es eju viņu uzmodināt». Izmantojot metaforu par gulēšanu, Jēzus mums atklāj Dieva skatījumu uz fiziskās nāves realitāti: Dievs uz to raugās kā uz miegu, no kura mūs var uzmodināt jebkurā laikā!

Benedikts XVI skaidroja, ka Jēzus piecēla no miroņiem gan atraitnes dēlu, gan divpadsmitgadīgu meiteni, par kuru teica: „Viņa nav mirusi, bet tikai guļ». Tajā pašā laikā Jēzus apliecina tuvumu tiem, kuri cieš. Redzot raudošās māsas: Mariju un Martu, kā arī tos, kuri bija ieradušies, lai viņas mierinātu, Jēzus ļāvās aizkustinājumam. Viņš raudāja. Kristum ir Dieva-cilvēka sirds. Viņā satikās Dievs un cilvēks. Viņš ir mīlestības un žēlsirdības pilnā Dieva attēls. Viņš ir dzīvība.

Jēzus apliecina Martai: «Es esmu augšāmcelšanās, kas tic man, tas dzīvos, kaut arī būtu miris. Ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam. Vai tu tam tici?» Jēzus jautājums pārsniedz mūsu prāta spējas. Tomēr tas mudina mūs paļauties viņam tā kā viņš paļaujas savam Tēvam. Kopā ar Martu atbildēsim: «Jā, Kungs, es allaž ticēju, ka tu esi Kristus, Dieva Dēls, kas esi atnācis uz pasauli». «Jā, Kungs! Arī mēs ticam, neraugoties uz mūsu šaubām un tumsu. Ticam, jo tikai tev pieder mūžīgās dzīves vārdi. Tu dāvā mums nesatricināmu cerību dzīvei gaismas un miera valstībā» – teica Benedikts XVI.

sk/rv