Pāvesta katehēze par sv. Augustīna atgriešanās ceļu
“Kungs, Tu esi liels un augsti slavējams; liela ir Tava varenība un neizmērojama Tava
gudrība. Un, cilvēks, kas ir maza Tavas radības daļiņa, grib Tevi slavēt, tieši -
cilvēks, kas, būdams ietērpts mirstīgumā, sevī nes pašu sava grēka liecību un apliecinājumu
tam, ka Tu pretojies augstprātīgajiem. Un tomēr cilvēks, Tavas radības mazā daļiņa,
vēlas Tevi slavēt. Tu pats viņu uz to mudini, liekot viņam rast prieku Tevis slavēšanā,
jo Tu mūs esi radījis sev un mūsu sirds ir nemierīga, kamēr tā neatdusas Tevī.”
Šis
citāts no sv. Augustīna grāmatas Confessiones bija pāvesta katehēzes galvenais
temats. Trešdien vispārējā audience notika divās vietās: sv. Pētera bazilikā un Pāvila
VI zālē. Benedikts XVI atzina, ka viņu vienmēr ir fascinējušas sv. Augustīna alkas
pēc patiesības. “Es meklēju, kāda ir ļaunuma izcelsme, un neatradu atbildi,” saka
sv. Augustīns; un viņa sāpīgie meklējumi neradīs atbildi, kamēr viņš nepievērsīsies
dzīvajam Dievam.
Vienmēr meklēt patiesību, nenovērst savu skatienu no Kristus,
mācīties ticēt Baznīcā, kas ir Kristus mistiskā miesa – tie ir sv. Augustīna ieteikumi
mūsdienu cilvēkam. Benedikts XVI norādīja uz lielā Baznīcas doktora atgriešanās procesa
trīs galvenajiem posmiem. Patiesības meklēšana viņu noveda līdz iemiesotā Vārda atklāsmei.
Pateicoties tai, 387. gada 24. aprīlī, Lieldienu naktī, Milānā Augustīns no sv. Ambrozija
rokām pieņēma Kristības sakramentu.
Atgriešanās otrais posms sākās 391. gadā,
kad zināmā veidā bija spiests pieņemt priesterības svētības, jo cilvēki vēlējās viņu
redzēt kā priesteri un sprediķotāju. Tas viss lika viņam atteikties no saviem personiskajiem
plāniem un kalpot citiem. Tā redzamais auglis bija Evaņģelija sludināšana tautai saprotamā
valodā. Trešo posmu Augustīns sasniedza 20 gadus velāk. Viņš saprata, ka tikai Kristus
ir pati pilnība. Mēs esam aicināti lūgties „piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam
saviem parādniekiem,“ skaidroja Benedikts XVI.
„Augustīns sasniedza pazemības
dziļumus ne tikai caur savas domas apvienošanu ar Baznīcas ticību, ne tikai caur savu
dziļo zināšanu sludināšanu vienkāršā valodā, bet arī caur pazemīgo atzīšanu, ka arī
viņam, tāpat kā visai Baznīcai, ir nepieciešama Dieva žēlsirdība. Tikai tad līdzināmies
Kristum, kad kļūstam par žēlsirdības cilvēkiem.
Tikšanās noslēgumā pāvests
apsveica Fokolāru kustības bīskapu grupu, Pontifikālās Izglītības zinātņu fakultātes
“Auxilium” studentus un Antonio Rosmini vārdā nosauktās skolas audzēkņus. Uz tikšanos
ar Romas bīskapu bija ieradušies arī Itālijas kara flotes pārstāvji. Benedikts XVI
uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. “Lielā gavēņa laikā Baznīca aicina
ticīgos sekot Kristum, kurš dodas uz Jeruzālemi, lai īstenotu savu pestīšanas misiju,”
atgādināja pāvests.