Svētā apustuļa Pētera katedras svētki

Vairākus gadus atpakaļ pāvests Jānis Pāvils II, apmeklējot savu dzimto pilsētu Vadovici izteica skaistus vārdus – šeit arī viss sākās – skola sākās, studijas sākās, dzīve sākās. Pāvests sava svētceļojuma laikā bija atgriezies vietā kur sākās viss kas viņš bija, ko dzīvē, pateicoties Dieva žēlastībai bija piedzīvojis. Pāvests saskatīja Dieva darbību savā dzīvē un pateicās Dievam par Viņa gādību un mīlestību.

22. feruārī atzīmējam svētā apustuļa Pētera katedras svētkiem. Pēteris darīja savu darbu, bija zvejnieks, viņam bija ģimene, un liekas, ka nekas nevarētu viņa mierīgo dzīvi izmainīt, jo kaut kādā mērā Pēteris taču bija laimīgs. Un te pēkšņi kādā liktenīgā dienā, Jēzus paaicina Pēteri uz pavisam citu dzīvi, kļūt par cilvēku zvejnieku, un Pēteris ir gatavs spert šo soli pretī nezināmajam. Svētā Gara darbs.

Dienas un gadi pavadīti kopā ar Jēzu bija dažādi. Nebija tikai un vienīgi pārticība un laime vien. Pēteris bija liecinieks visiem lielākajiem brīnumiem, kādus Jēzus darīja Dieva spēkā. Pienāca diena, kuru Pēteris un pārējie apustuļi atcerēsies vienmēr. Jēzus esot Filipa Cezarejas robežās uzdeva jautājumu – par ko cilvēki mani uzskata? Atbildes bija dažādas – par Jāni Kristītāju, par Eliju, Jeremiju vai kādu no praviešiem. Tad Jēzus uzdod tiešu jautājumu – bet jūs, par ko jūs mani uzskatāt? Liekas, ka Jēzus gaidīja kurš būs tas pār kuru būs īpaša Svētā Gara žēlastība, jo atbilde, kuru Jēzus sagaida, pārsniedz cilvēka prāta robežas. Atsaucās Pēteris – tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls. Jēzus, balstoties tieši uz šo ticības apliecinājumu, uzticēs Pēterim rūpes pār Jēzus dibināto Baznīcu. Šodien brāļi un māsas, svinam šos ticības apliecinājuma svētkus. Svētā Gara darbs.

Vai apustulis Pēteris no šīs dienas vienmēr bija paklausīgs Svētā Gara darbībai? Liekas, ka nē. Kaut vai lai atceramies pāris notikumus no apustuļa dzīves. Sešas dienas vēlāk pēc šī notikuma, kā raksta evaņģēlisti, Jēzus paņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un aizveda tos sev līdzi Tabora kalnā. Tur pārveidojās viņu priekšā un apustuļi ieraudzīja Jēzus dievišķību, tātad tādu Jēzu kādu skatīsim debesu godībā. Svētais evaņģēlists Lukass, aprakstot notiekošo par Pētera vēlmi celt trīs teltis pieminēs, Pēteris nezināja ko runā. Tātad atkal cilvēcīgais būs ņēmis virsroku. Un vēl kaut vai viens piemērs. Vai atceraties Pētera solījumu Kungam Jēzum ciešanu priekšvakarā? Ja visi tevi atstās, es tevi neatstāšu. Paies tikai dažas stundas, un Pēteris teiks par Jēzu – es viņu nepazīstu.

Neskatoties uz visu to, pēc savas augšāmcelšanās Jēzus esot kopā ar apustuļiem, ne reizi nepārmetīs notikušo. Senkeviča romānā Quo Vadis aprakstīta pirmo kristiešu dzīve, vajāšanas Romā. Pēteris, jau būdams vecs un sirms, citu kristiešu pamudināts, dodas prom no Romas. Ceļā satiek Jēzu, un pēc šīs tikšanās atgriežas Romā kur mirst mocekļa nāvē. Pāris gadus atpakaļ man bija dota tā iespēja būt vietā, Romas nomalē, kur notika šī iepriekš pieminētā Pētera tikšanās ar Jēzu.

pr. R. Stankēvičs MIC